Parunāsim par interesantu tematu - krākšanu :D
Daudzas jau te sūdzējušās, ka viņu vīrieši krāc un neļauj izbaudīt skaistuma miegu, bet kā ir ar mums pašām? Krācam - nekrācam? Krācam, bet noliedzam - tātad nekrācam? :D
Es nekrācu, zinu to jau kopš bērnības, taču krāc gan mans draugs, gan suns. Tad nu pa nakti uzmostos reizes trīs, lai iegrozītu uz sānu (draugu, nevis suni). Vienmēr ir bijis "plāns" miegs un nekad neesmu cietusi, ja jādzird kāda krākšana. Tas var vai traku padarīt. Mani kaitina ne tikai krākšana, bet arī ļoti skaļa elpošana naktī. :-D Atceros, ka bērnībā, kad sanāca gulēt ar māsīcu vienā istabā, tās jau bija mokas, jo viņa tiešām skaļi elpoja...(t) :-D
Lielākoties nekrācu, tikai kad esmu apslimusi un deguns ir ciet. Reizēm šņākuļoju.
Man vispār grūti nonākt līdz tādai krākšanai jo parasti ir ļoti vājš miegs.
Kad esmu ļoit ļoti ļoti nogurusi, tad krācu :(
Bet nu nogurumam jābūt no sērijas "negulēta nakts, vesels kartupeļu lauks uzrakts un 2 eksāmeni nokārtoti".
Esmu dzirdējusi atsauksmes, ka mēdzu "šņākuļot". Tātad itkā ir krākšana, bet tomēr nav krākšana :D
P.S. Lai arī 100% zinu, ka nekrācu, esmu gan dzirdējusi, ka bērnībā man bijušas dažas mēnesserdzības epizodes, kad esmu it kā piecēlusies un kaut ko sākusi darīt, kaut kur iet, lai arī no rīta neko no tā neatcerējos. 8-):-D
Mēdzu krākt, ja esmu apslimusi un deguns ciet. Vīrs krāc, suns arī krāc. Man pašai ir ļoti trausls miegs un man traucē katrs mazākais troksnītis un es varu palikt traka, ja nākas pavadīt nakti ne savā gultā. Es pat pie vecākiem nenakšņoju, jo nākamajā rītā pamostos galīgi nekāda.
Nezinu, draugs nav sūdzējies, ka es krāktu :D viņš gan krāc, šņākuļo, skaļi elpo utt, bet man tas netraucē gulēt...citreiz, kad viņš naktī nav mājās un man vienai jāaizmieg, tad pat pietrūkst tā viņa krākšana man ausī :-D:-P
Bet katru tītu pamostos uz tā paša sāna un pozā kā iemiegu. Tāpēc ilgi neticēju šitiem stāstiem, kamēr man neparādīja video ar ko es miegā nodarbojos :-)
:D šis laikam par mani.
Draugs saka, ka dažreiz es krācu, bet tā klusi un mīlīgi :D es, protams, noliedzu, jo kā es varu zināt, ka viņš saka patiesību? :D Katrā gadījumā - man netraucē :D
Bet jā, tas laikam dēļ liela noguruma, jo sūdzības saņemu tikai pēc trakajām dienām.
Vīrs saka, ka diezgan bieži it kā krācu, it kā šņākuļoju, bet esot tā klusi un mierīgi. Vienreiz arī ierakstīja. Bet viņam netraucējos gulēt. Kad man ir iesnas es gan diezgan skaļi krācu. Pagājušajā naktī gan jau krācu, vakarā būs jāuzprasa.
es esmu nedaudz krākusi (nu tā man ir teikts :D), kad ir iesnas bijušas, tātad deguns ciet vai kā citādi nepatīkami slima... bet mans vīrietis arī ir komentējis to šādi :D
Draugs saka, ka dažreiz es krācu, bet tā klusi un mīlīgi :D
Hmmm, vismaz neviens nav teicis, ka krācu, ja nu vienīgi epizodiski, ja esmu par daudz iedzērusi vai pārgurusi. Draugs nekrāc, bet šņāc (skaļi elpo), kas mani kaitina un vienmēr viņu bakstu pie katras skaņas, ko dzirdu. :D
flyflyhighup - manējais arī dažreiz pēc pabakstīšanas pavisam apklust un tad es arī šad tad sāku uztraukties vai vispār vēl dzīvs ir, esmu pat bakstījusi vēlreiz, lai redzētu vai ir kustība! :D
5395
