kampanella, nu, kad braucu prom no darba, biju biš sastresojusies, aizbraucu uz turieni, tur kādas 2h nosēdēju rindā, paspēju nomierināties, bet, kad manu uzvārdu nosauca, man bija tāds - nēēēe..nopietni, jau? (jo tur palika sēdēt vairāki, kas pirms manis jau bija) Iegāju iekšā, zobārsts likās foršs, mīlīgs. Sašpricēja, brīdināja, ka sāpēs, bet man pat īsti nesāpēja tā duršana..un tad viņš prasīja, kā jūtos, es saku - mēle biš notirpusi. Tajā pašā laikā taustu ar mēli, ka jūtu vēl to smaganu un tā. Viņš kaut ko tur iesmējās.. Un tad teica atvērt muti..es domāju, ka vienk pārbauda, vai iedarbojusies anastēzija, jo bija tāda sajūta tā kā baksta zobus, kad skatās, vai nav caurs (es taisu ciet acis pie zobārsta). Viņš vēl prasa, vai sāp, es - nu bišku varbūt (jo man nepatīk tā zobu bakstīšana). Un pēc dažām sekundēm viņš man saka - nu, rekur zobs. Man tāds - koooooo? Vispār tak nesāpēja. Viņš tāds - Tu tak teici, ka sāp. :-D:-D Nu, jā, baigi noveicās, pāris min kopā, nekādas graizīšanas, nekā. Tad vēl viņš teica, ka nākošajā dienā sāpēs, drošībai arī stiprākas zāles izrakstīja. Man tā anastēzija nemaz nenoturējās tik ilgi, pēc pāris h jau taustu vaigu un saprotu, ka jūtu visu. :-D Iedzēru drošībai ibumetin. Un viss, man vispār tā arī nesāpēja ne nākošajā, ne aiznākošajā dienā, arī zāles izdzēru tikai tik, cik 2 ibumetinus ar domu, ka, ja nu domā sāpēt, tad labāk laicīgi izdzeru. Nu, nereāli noveicās man, man arī parasti baigi ātri viss dzīst, varbūt tas arī pie vainas, jo šis jau arī tur normāli velkas ciet. :-D Baigi gari sanāca, bet, nu, es tik priecīga esmu par šo..pēc visiem tiem šausmu stāstiem..pilnīgi nereāli liekas, ka man tā.
418
