Es tā aizdomājos, par to, kā var būt veiksmīgas attiecības, ja pie tām nepiestrādā, kā te dažas min, ka attiecības nav nekāds darbs. Ok, nav darbs, jā, bet tomēr, lai tās būtu veiksmīgas, ir ļoti daudz jāiegulda, pie tam abiem diviem. Un es neesmu dzirdējusi nevienu veiksmīgu attiecību stāstu, kur cilvēki ilgus gadus ir kopā laimīgi, nepieliekot pat ne mazākās pūles attiecību veidošanai / uzlabošanai. Es arī neuzskatu, ka ir dzīvē iespējams satikties diviem tik ļoti saderīgiem cilvēkiem, ka nekad nebūs nekādi kašķīši/ domstarpības, atšķirīgi uzskati. Varbūt vienīgi var satikties divi tādi cilvēki, kur viens ir ar saviem uzskatiem un vienmēr dominē pār otru, bet otrs ir bez savas nostājas, tad nu vienmēr piekāpjas tam pirmajam. Ja abiem cilvēkiem ir viedoklis par lietām, tad jebkurā gadījumā kādreiz sanāks kādas domstarpības. Vienkārši ir jāiemācās tikt ar to galā, abiem pieņemamā veidā risināt problēmas , nonākt pie kompromisa. Kā arī, lai uzturētu attiecībās to īpašo dzirkstelīti ilgu gadu garumā, kā arī saglabātu sasniegto tuvību, ir nedaudz jāpapūlas, jāatrod tas laiks viens otram vismaz to stundu dienā, jāpilnveido kopīgas intereses un nodarbes, jāvelta laiks sarunām utt. Un tas ir jāgrib abiem diviem, tikai tad kaut kas var sanākt. Ja viens negrib neko darīt, lai attiecībās kaut ko uzlabotu un mainītu, tad nav citu variantu, kā laist to cilvēku vaļā, lai cik smagi nebūtu.