Noniecināšana...

Noniecina citus tikai tie kuri paši sirdī ir loti nelaimīgi un kompleksaini. Tādejādi pacelot sevi augstāk. Laimīgus un ar sevi apmierināts cilvēks nekad citus nenomiecinās.

noniecina citus - niecības, jo savādāk paši nespēj funkcionēt! viņi dziļi sirdī zin, ka ir nulles. īpaši gardi ir tie, kuri nevar par sevi pastāvēt un jūtas nedroši.

Noniecina citus tikai tie kuri paši sirdī ir loti nelaimīgi un kompleksaini. Tādejādi pacelot sevi augstāk. Laimīgus un ar sevi apmierināts cilvēks nekad citus nenomiecinās.

Bet tad jau sanāk, ka gandrīz visi man apkārt esošie cilvēki ir nelaimīgi..

lesss67- Nu diemžēl tad tā sanāk. Maini vidi kurā uzturies!

RS24 - Nezinu, vai tas mainītu. Pārsvarā tā ir arī tad, kad satieku jaunus cilvēkus. Ne pašā sākumā, bet ar laiku sāk tā izturēties arī citi

lesss67- Varbūt tu tiešām baigās mulkības runā, ka visi tā smejās? Pastāsti labāk kādu konkrētu piemēru, būs vieglāk saprast kas un kā.

Tas nozīmē, ka problēma diemžēl ir tevī. :-/

Tas nozīmē, ka problēma diemžēl ir tevī.

Man tā sāka jau likties..bēdīgi, ka nezinu, kas man sevī ir jāmaina :-(

izstāsti pāris piemērus no savas dzīves kur saskāries ar noniecināšanu.

visdrīzāk, cilvēki tevi neciena (ja jau tu kaut ko dumju pasaki un tevi izsmej, bet ja citi, tad paskaidro) un to tu vari mainīt cienot sevi.

ir dažādi raksturi.. daži draugi man ir nelokāmi, visszinīši.. es atkal cenšos izanalizēt visus viedokļus, nu pieņemt visu.. pat netaisnību pārdomāt. :D
un tos visszinīšus, ja prot , ārti var pasūtīt nah. ar dažiem teikumiem aizvērt tādus mudakus.

atceros kā viens čalis savu māsu visu laiku nespeciāli čakarēja.. šī saka vienu, tas pārtrauc, saka kā ir pareizi.. nu ķip visu zin kā un kas utt. māsai sava viedokļa nevarēja būt, kaut nepareiza ;d

no tādiem vnk jāturas pa gabalu, vai nav jāņem pierē, un jāiesmej par šiem :D

Ja tas ir cilvēku lokā, kas tevi pazīst, tad varbūt vnk viņi jūt, ka var tev "kāpt uz galvas".
Savukārt, ja tā notiek regulāri arī jaunu paziņu vietā, tad ieteiku apdomāt, kapēc tā ir. Konkrētas situācijas utt..

varbūt tad ievirzi sarunu vairāk par tēmām, kuras lieliski pārzini un par kurām runājot jūties pašpārliecināta?

bet dīvaini, es nekad ar šādām situācijām neesmu saskārusies. katram taču sava taisnība. labi,ir lietas, kuras ir vnk zināt - nezināt, bet tad arī tas kkā izvēršas savādāk,ne gluži noniecināšana.

varbūt vnk esi ļoti jūtīga un citi to nemaz tā nedomā, vai nepiedomā to darot?

Tā grūti tagad iedomāties piemērus. Vienkārši tas ir visu laiku un ir grūti to visu piefiksēt.
Pēc būtības es piekrītu jūsu viedokļiem, esmu domājusi:

Ja tas ir cilvēku lokā, kas tevi pazīst, tad varbūt vnk viņi jūt, ka var tev "kāpt uz galvas".

-ka varbūt citi zin, ka es neko neteikšu, ja man kaut ko pateiks skarbāku, tāpēc turpina to darīt. Varbūt tā?

varbūt vnk esi ļoti jūtīga un citi to nemaz tā nedomā, vai nepiedomā to darot?

Tam es varu piekrist, esmu jūtīga un par ļooti, bet skatoties no malas es redzu kā runā ar citu cilvēku - kāda ir attieksme, un kāda ir runājot ar mani, bet varbūt man tikai tā liekas? Esmu apjukusi :-/

visdrīzāk, cilvēki tevi neciena (ja jau tu kaut ko dumju pasaki un tevi izsmej, bet ja citi, tad paskaidro) un to tu vari mainīt cienot sevi.

Tajā arī ir sava taisnība, piekrītu, ka tā varētu būt

Es domāju, ka visa problēma ir tavā galvā. Rodas iespaids, ka esi izdomājusi to kā vispār nav.
Vienkārši esi pašpārliecinātāka, komunikablāka un tad nebūs laiks domāt par muļķībām.

Nozīme ir arī videi, kurā atrodies. Pamanīju, ka Latvijā cilvēki (daļa) bieži vien baidās izteikties (ārpus cosmo :-D), pastāvēt par savām domām, jo ir iedzītas bailes kļūdīties..

varbuut tu vnk visu laiku gvelz kko stulbu. ir taadi cilveeki, kuri jau no paziishanaas pirmajaam minuuteem izsper kko tik stulbu, ka pret viniem vnk nav iespeeja iztureeties normaali