Attiecības ar draudzeni

Vai jūs maz esat draudzenes, ja Tu nezini, ks notiek viņas dzīvē? Varbūt Tu turies pie kaut kāda "mums ir jādraudzējas, jo esam ilgi draudzējušās". Varbūt jūs viena otrai kaut ko iedevāt, un nu ir laiks doties prom?!

Vituci- nu skumji tad ir nu. Tad piekrītu meitenēm- tiešā tekstā pajautā, kas notiek?
Man arī bija draudzene no bērnības- kontakts pazuda un čuššš. Es viņu nemeklēju, viņa mani nemeklē, un zini- nepietrūkst nemaz.

Man arī bija tāda labākā draudzene, ar kuru draudzējāmies kopš bērnudārza! Tgd mēs jau 1,5 gadu neesam tikušās, kopš viņas kāzām... Arī aicināju satikties, bet viņa vairākas reizes atteicās un tā tas arī palika. No viņas aicinājumu tikties tā arī nesaigaidīju 1,5 gada laikā. Oh well, noriju krupi un viss. Viņa vienmēr mani apsveic svētkos, bet neko vairāk nekontaktējamies. Pirms kāda laika uzzināju no viena mūsu kopīgā drauga, ka skolas laikā viņai baigi skauda viss, kas bija saistīts ar mani, manām attiecībām, utt. Nezinu vai patiesība un tgd tas pat vairs nav svarigi, bet ir tāda neliela rūgtuma sajūta palikusi, jo es viņas dēļ biju gatava krist, bet laikam viņa jutās kkā savādāk par mūsu draudzību. Un vispār ar tiem skolas/bērnības draugiem ir kā ir, vēlāk visi izaug, sāk interesēt citas lietas, vairs nav nekā kopīga un tā draudzība izkūp. :) Jātiek tam pāri.

Aizmirsu piebilst. Man ir bērnības draugs. 21 gadu esam draugi. Ikdienā nesazvanamies, nečatojam u.t.t. Citreiz paiet mēneši, līdz sakontaktējamies. Viņš nedzīvo LV. Pirms laika tikāmies un tiklīdz satiekamies, ir sajūta, ka nekas nav mainījies. Esam tikpat vienoti, mīlam viens otru kā brālis ar māsu. Ikdienā konraktu nav, netraucējam viens otru. Tas ir vienīgais cilvēks, kurš ir manā dzīvē palicis un paliks. Citi ir atbiruši un palikši tikai paziņu līmenī. Čau uz ielas un viss.

Nu nezinu, ja tā tiešām ir labākā draudzene, tad var arī tiešā tekstā pajautāt: "Vecā šprote, kas pie velna notiek?? Davai ņem vīna pudeli un brauc ciemos." :-D
Ja sarunas ir aplinkus vai ar izvairīšanos, tad tas kaut kā neliecina par to, ka tā ir "labākā draudzene"...

Es uzskatu, kad tev nav jāaicina viņu uz kāzām un punkts, neliecies par viņu ne ziņas, jo kas tā pa lietu, sanāk, kad tu centies, bet viņa vispār neko.. un tās kas saka, kad tu viņai nēesi nekas, tikai random cilvēks, nezinu kā jūs, bet es savas draudzenes kuras man ir, uzskatu par savām ģimenes loceklēm, uz to pusi, nekad nevarētu pateikt, kad tās dažas kas man ir, ir tikai random cilvēki un mēs netiekamies bieži, jo vienkārši fiziski nav laiks, bet tas neko pa lielam nemaina.. viņas ir ieņēmušas manā dzīvē kautkādu vietu tomēr, man arī ir tāda viena draudzenīte, ja slikti, tad zin manu nr, ja pēkšņi ir draugs, tā viss.. nu zināt jau zinu, kad ja man būtu slikti, es viņai uzrakstītu, viņa mani mierinātu ar kādu padomu vai kā, bet tā nozudusi ar galiem, man vienkārši ir tāda sajūta, kad esmu tik cilvēks ar kuru dalīties tad kad ir slikti un man šis jau piegriezies, un es esmu nolēmusi pārtraukt ar viņu kontaktus un man vispār nav nekādas nožēlas, ja es nesaņemu tādu attieksmi kā es vēlos, tomēr tā ir mana dzīve, un uzskatu, kad man nav jājutas kādai kā traucēklis vai lieki.

Domāju, ka depresija draudzenei.
Man tieši tas pats. Neizskaidrojumu iemeslu dēļ nesatiekos ar draudzenēm.
It kā gribu, it kā laiks atrastos, bet... kaut kā nesanāk. Es nevaru to izskaidrot.
Domāju, ka arī viņas acīmredzamā ieinteresētības zudums ir viens no iemesliem.
Tā mēs abas viena otrai vairs pat nezvanām.

Skumji.

Pieļauju, ka šobrīd tavai draudzenei "man viss ir tik ideāli, drīz precos traļi vaļi" īsti neiet pie dūšas, jo pašai ir depresija un nomākts garstāvoklis par problēmām savās attiecībās. Jūs vienkārši šobrīd neesat uz viena viļņa. Viņa arī negrib tēlot superjautro un priecīgo, lai piespēlētu, tāpēc arī izvairās.

pink_hair, viņa sāka izvairīties jau pirms tam, kad man bija attiecību un kāzu jaunumi. Pirms tam vispār biju viena un man arī smagi gāja, bet jau tad viņa neatsaucās, kad vērsos pie viņas.

Vitucis
Ir jāiemācās saprast mājienus. Jūsu draudzība ir beigusies. Piedāvā kādam trīs reizes satikties, ja visas reizes atsakās un gada laikā nedod par sevi ziņu, tad tak tāpat skaidrs, ka otrs nevis nevar, bet negrib. Atrodi citu draudzeni!

viņai ir daudz darba un attiecības ar vīru ir sasķobījušās

es domāju, ka tā ir arī viena no problēmas saknēm. Daudz darbs = nogurums + ja pie tā vēl ir problēmas ar vīru, tad diez vai viņa ļoti grib randiņot. Varbūt vienkārši negrib, lai ko jautā

manuprāt, cilvēkiem var izveidoties draudzība mūža garumā tikai, ja abi pie tā strādā. tā pat kā ar jebkurām attiecībām, tās nerodas un nav uzturamas vienpersoniski.
ir jau skaisti runāt par to, kas nāk un iet, bet draudzība paliek, bet realitāte ir tāda, ka mūža laikā mainās gan vide, gan mājas, gan mīlestības, gan draugi.

manuprāt, cilvēkiem var izveidoties draudzība mūža garumā tikai, ja abi pie tā strādā. tā pat kā ar jebkurām attiecībām, tās nerodas un nav uzturamas vienpersoniski.

++++++

Īstai draudzībai nebūs škēršlu un tā mierīgi var pastāvēt mūža garumā, pats zinu piemērus. Un tieši tie draugi kas ir no bērnības arī ir vienīgie īstie draugi jo tieši tie ar kuriem iepazīstamies pēc tam ir tikai un vienīgi pazinas pat ne draugi. Īsta draudzība ir vērtīgāka par jebkuram attiecībām un zeltu. Turpini vinai rakstīt kamēr atbildēs. Vismaz uzzināsi kas un kā ir.

Es viņai rakstu, neatbild. Piedāvāju satikties, aizbildinās ar citām lietām.

Viņa man ir viena no labākajām draudzenēm, bet tik vēsa palikusi. Es negribu viņu pazaudēt.

Kapec nevari piezvanit un so visu pateikt vinai? Nu ir jaruna ar otru cilveku, pavisam vienkarsi.

Man arī ir tāda draudzene, ar kuru draudzējos daudzus gadus, patiesībā labākā draudzene..daudz kopā esam piedzīvojušas, bet kā uzrodas kāds uzšāvējs, tā apkārtējā pasaule vairs neeksistē. Viss jau būtu ok, ja vien tikko vińai kaut kas pajūk, tā uzreiz skrien pie manis raudādama. Tāda sajūta, ka esmu vińai vajadzīga tikai tad, kad ir slikti, bet tā vińa pat pieklājības pēc nepazvanīs un nepajautās kā iet:-D

Man jau liekas, kad rodas tādas pārdomas, tad ir skaidrs, ka tā nav draudzība.

Bet vispār esmu sapratusi, ka draudzēšanās ir sarežģīta lieta. Jo esmu sarežģīts cilvēks, kas sagaida, ka cilvēki tur doto vārdu. Pati to cenšos darīt, tāpēc to sagaidu no citiem.

Man arī ir 3 draudzenes no skolas laikiem...ar 1 vispār tiekamies nenormāli reti, bet ik pa laikam viņa vai es uzrakstam, kad ir kāds jautājums vai kas cits, vai vienkārši brīvs brīdis, kad padomāt par cilvēkiem :D nesen spontāni aizgājām uz teātri, jo man vienkārši biļetes nokrita no gaisa un viņai bija brīvdiena :-)
Pārējās 2 satieku, kad noliekam datumu, parasti tiekamies 3, bet ik pa laikam arī 2 un tāpat mums attiecības ir ok :-) protams, kad mums visām parādījās draugi, tad bija tāds posms, ka netikāmies, jo visas aizņemtas ar savu privāto dzīvi utt, bet nu es to tā nepārdzīvoju, ja nevar satikties, tad netiekamies, sazvanāmies, uzčatojam, sms aizsūtam viena otrai un kaut kā jau tā dzīve paiet :-D
Vienīgi mani mazliet sašokēja tas, ka par draudzenes saderināšanos uzzināju no FB, bet nu...tādi laiki :-D(t)

Vitucis
Uz kāzām domāju vaig aicināt obligāti!
Tālāk redzēsi kāda būs viņa, ir dzīvē tādi smagi posmi ka nezini ko un kā darīt, tāpēc noslēdzies sevī un neapzināti atraidi visus.jo vairs nezini no izmusuma ko darīt ka Tava dzīve jūk arā.

Vienmēr draudzībā ir posmi sirnīgāki tad vēsāki.
Tāpat arī ģimenē ir, kad ir ļoti tuvi tad attālinās tad atkal satuvinas. Tas viss normāli.
Neņem ļaunā.