Pirms izplūstu gari, teikšu īsi un vienkārši – mana problēma ir taupīgums un skopums.
Ja agrāk spēju ar to sadzīvot, tad tagad tas mani sāk nomākt. Nezinu kā lai pretojos.
Ir brīži un situācijas, kad viss ir labi un viegli. Es spēju izbaudīt lietas, notikumus īpaši nedomājot par naudu un tās taupīšanu, bet…
Piemēram, ja es aizeju uz koncertu, man visu laiku galvā ir doma vai šis koncerts ir biļetes cenas vērts. Un tad es vairs nespēju to baudīt.
Ja es ieeju veikalā un man ir jāizvēlas starp 2 šokolādēm (pieņemsim, cenas atšķirība ir tikai 30 centi) es ļoti iespējams nopirkšu lētāko, lai gan gribēšu otro.
Piemēram, man palūdz kāds kaut ko nopirkt (2 eiro vērtībā) un beigās neatdod naudu, man tas var sabojāt noskaņojumu visai dienai.
Ja es veikalā ieraugu superīgu kleitu (kuru es varu atļauties), es nespēju to nopirkt, jo man liekas, ka cena ir pārāk augsta un ka man nevajag tik dārgu kleitu.
Es nekrāju nekādam konkrētam mērķim un ja tā objektīvi paskatās, tad jau nemaz neko neesmu sakrājusi šādi dzīvojot.
Un vēl viens varbūt jocīgs faktors ir tas, ka mani uztrauc ne vien manis pašas nauda, bet arī citu nauda. Piemēram, ja mani kāds uzaicina uz teātri, es noteikti gribēšu zināt biļetes cenu un jutīšos neērti, ka kāds cits tik daudz ir iztērējis. Vai arī, piemēram, mēģināšu draugus pierunāt uz lētākiem pirkumiem, lai varētu ietaupīt. Bet loģiski domājot – tā ir viņu nauda, kāda man gar to daļa?
Visa pasaules uztvere notiek caur tādu kā naudas prizmu. Piemēram, draudzene nopirka jaunu somu. Citas draudzenes saka, ka skaista, viņas zābakiem piestāv utt.. Es interesēšos par cenu. Ja man tā šķitīs par augstu, tad man liksies, ka tā soma patiesībā nemaz nav skaista. Ja cena būs adekvāta – man tā šķitīs skaista.
Bet nav tā, ka es pirktu visu lētāko. Tā galīgi nav. Piemēram, man ir augstas prasības pret ēdienos pievienotajām E vielām vai kosmētiku. Es to nopērku, bet tad cepos par to, cik tas ir bijis dārgs un ka es tagad izputēšu un citādas muļķības.
Mani pašu kaitina mana mūžīgā cepšanās un iespringšana tieši naudas jautājumos, bet es nespēju citādi. Es reizēm apzināti cenšos izdarīt citādi, nekā darītu kā ierasts un tad man ir sirdsapziņas pārmetumi, ka varēja visu lietu nodarīt lētāk. Eh.
Ja Tev ir kāda ideja, kā un kas varētu man palīdzēt – dod ziņu. :-)
193
