Kaitinošie ieradumi

Viss vairāk mani un draugu kaitina tas, ka es nemāku ieiet veikalā pēc kādas konkrētas lietas, bet man vajag tāpat visu veikalu izstaigāt. Un tad draugs dusmīgi jautā, tev tur kas vajadzīgs? Es nē, bet tāpat gribas paskatīties:-D

Es arī nekad neizdzeru teju/kafiju līdz gala, + skalji dzeru. Bet mani tas nekaitina:-D

Mana durvjufobija (mūždien skrienu pārbaudīt, vai aizslēdzu)

The same here!

Un arī vienmēr pirms eju pie ārsta, izdomāju ko teikšu, ko darīšu. Un pirms aizmigšanas izfantazēju nereālus scenārijus, dažreiz tik ļoti aizsapņojos, ka sanāk dusma, kad attopies, ka nekas no tā taisnība :D

Pirms gulētiešanas, lai nebūtu jādomā par problēmām vai citām lietām, es savā galvā veidoju stāstu. Droši vien izklausās slimi. Iztēlojos kādu konkrētu notikumu. Piemēram, tikšanos ar sev simpatizējošu cilvēku. Iztēlojos sarunas, notikumu gaitu. Nākamajā naktī turpinu no vietas, kura ir pēdējā ko atceros. :D Dažreiz tas tīri labi noder, ja gribu konkrēto cilvēku redzēt sapnī.
Vēl kaitina, ka nespēju iziet nekur, pilnīgi nekur, bez mūzikas. Ja vajadzēs iznest atkritumus, kas aizņem vidēji 3 minūtes, man tik un tā līdzi būs austiņas un pleijeris. Nemaz nerunājot par iešanu uz veikalu vai braukšanu kaut kur. Ja pēkšņi saplīst austiņas vai tās esmu aizmirsusi, labāk ieiešu veikalā un nopirkšu jaunas, nevis izturēšu ceļu bez mūzikas. Kā nekas neskan ausīs, man sākas panika. Cilvēkiem kaitina, ka pat ejot ar kādu kopā pa ielu, man vienā ausī būs austiņa. Laikam esmu fanātisks melomāns. :D

Kaitinosi. Katru vakaru solos laicigi iet gulet, bet ta pat caur telefonu sezu nez cik ilgi interneta

Un pl3 vai pl4 paradums iet teju dzert

Kafiju gandrīz nekad neizdzeru tukšu krūzi, bieži iedzeru mazliet un pārējo leju ārā, pēc mirkļa gatavoju nākamo. Gan pašai kaitina, gan draugs ik pa laikam aizrāda, ka nav ko taisīt kafiju, ja izdzeru pavisam nedaudz. Mēģinu gan ar to tikt galā :D

Nevaru dzert no pudeles vai krūzes, no kā dzēris kāds cits, pat ja tas ir vīrs. Man vienmēr vajadzīga pašai sava ūdens pudele, ko nevienam nedodu. Vīru tas kaitina, ja kaut kur braucot jāņem līdzi divas lielās dzēriena pudeles un nevaram iztikt ar vienu:-)

Nevaru dzert no pudeles vai krūzes, no kā dzēris kāds cits

Es arī citiem nedodu dzert no savas pudeles. Tikai draugam.
Mani pašu kaitina viena lieta, jo tas kaitina manu draugu. Es uzdodu dažreiz pārāk daudz jautājumu- kas būtu, ja būtu.

Man tāds ieradums, kur vien spēju apbrīnot savas fantāzijas apvāršņus. :-D

Piemēram, mamma bērnībā teica, ka ja sāk barot zīlītes ziemā, tad vienmēr jārūpējas, lai būtu barība, citādi viņas nosals. Tad nu kādreiz kad esmu ārpus mājas ziemā un esmu aizmirsusi iebērt barību, tad iedomājos, ka atbraucot mājās, pie mājas būs vesels bars beigtu zīlīšu, jo viņas nebūs paēdušas un tāpēc nebūs spēka aizlidot, un tur par nokritīs. Un tad domāju kā viņas savākšu kopā un miskastē jau nemetīšu, būs jāapglabā utt. :-D

Tā pat ja kāds neceļ telefonu vai nenāk pie durvīm, tad iedomājos, ka ir briesmīgs ugunsgrēks vai notikusi kāda baisa autoavārija, un man jāsteidzas palīgā un tad būšu kā vienīgā glābēja, kura šos cilvēkus izglābs no nelaimes, pēc tam mani apbalvos par varonību utt. :-D

Šādu līdzīgu stāstu man diezgan daudz, un katru reizi tiešām apbrīnoju to radošo fantāziju, taču, kad nepieciešams ko radošu izdomāt kādam projektam, tad varu 3 dienas sēdēt pie baltas lapas un neko neizdomāt...

ellen, man ir tiiieši tāpat. Nereti pati savā galvā varu uztaisīt tādas problēmas ne no kā. Piemēram, kāds tuvs cilvēks nav bijis online divas dienas, es savā galvā jau prātoju, ka droši vien noticis kaut kas slikts, kā es pārdzīvošu slikto vēsti, ka vajadzēs saņemties utt. Ja redzu, ka pa pilsētu milzu ātrumā aiztraucas ātrā palīdzība, sāku domāt par to, ka varbūt brauc uz manām mājām, ka kādma palicis slikti, vajadzēs atrast rezerves atslēgu lai tiktu iekšā, jāiet ātrāk. Tas var tā kaitināt... Ir daudz dažādi notikumi par kuriem varu aizdomāties tik tālu, ka pēc tam pašai jāprāto - no kurienes tas viss nāk. :D

tb, kādam

Mūždien smaržoju pirkstus un nagus, ēdienu pirms ēšanas, mantas, drēbes, visu :-P

Es bieži esmu neorganizēta, vai pareizāk - organizēta savādāk, nekā citi. Es bieži kavēju. Es labāk ierodos 20 min vēlāk, nekā desmit min agrāk. Bet varu ierasties arī 3 h vēlāk, vai mēnesi vēlāk, ja man liksies, ka es tā gribu, vai man vajag. Un es varu arī būt neiedomājami punktuāla, ja man liksies, ka man tā vajag.

Reizēm citiem ir grūti sapeast ko es domāju. Paldies Dievam, ar pašiem tivākajiem cilvēkiem tā nav. Bet tāpēc tie laikam arī ir paši tuvākie cilvēki :)

Ophelia, jā, es arī, ja nevaru aizmigt veidoju stāstus. Pašus neiedojamākos. Un tad nevaru aizmigt jo paliek pārāk interesanti no domāšanas.
Tā ir bijis, kopš sevi atceros. Kaidreiz tas šķita kaitinoši, bet ar vien vairāk man izdodas šo fantazēšanu ievirzīt profesionālā gultnē, vai fantazēt par to, ko daru. Tagad mani vairāk kaitina tas, ka es bieži aizmirstu nolikt pildspalvu pie gultas, vai aizraujos un neaizeju gulēt.

justasmile, oj, kā mani var izvest, ja blakus kāds čāpstina vai dzert kafiju, kas visur smaržo, kad neēdu/nedzeru. Tā pat ēdiena smarža mājās, drēbēs utt, ja neēdu.

Pašai ieradums ir braukāt ar pirkstiem pa galvas ādu starp matiem un ~1x 2-4 nedēļās atrast tur pumpu un mēģināt izspiest. Bet tā kā parasti esmu darbā vai citur, tad tā nemanāmi, lai citi nepamana, un nespēju viņu atstāt mierā līdz vakaram. Vajag tagad!! :D

Kad tīri mati, vajag visu laiku laist viņiem cauri pirkstus un ostīt, ka labi smaržo :D

Pēdējā laikā ļoti tracina, ka svarīgās lietās - eksāmenos utml svarīgās situācijās, tā vietā, lai domātu par tēmu, aizdomājos, ka "o, redz kā tiku līdz eksāmenam, nav jau tik traki, Emīlija tak arī nolika" vai "o, kādas bildītes, noteikti dārgi izmaksājis uztaisīt un atkal kāds naudu kabatās iebāzis. Un tramvajag pat salons uztaisīts, dīvaini, ka šofera silueta nav ielikuši.." utml. Visa uzmanība pazūd un sadaru blēņas vai esmu totāli iebremzēta. Notiek arī tad, ja man kaut ko māca. Ja nav svarīgi būt pašai uzmanībai, tad par lietām neaizdomājos :D :(
Otrs, kas pēdējā laikā nedaudz izved, ka nevaru izdomāt, ko pusdienās nopirkt. Beigās pudienlaikam atvēlēto laiku vnk novazājos pa Rimi un gar ēstuvēm un nepaēdu. Vēlāk atkal uznāk bads un nožēloju, bet ēst nav ko, jo neesmu neko nopirkusi. Apēdu pāris cepumus un dusmojos uz sevi.. :D

Mūždien smaržoju pirkstus un nagus by jacky


O, tad jau es neesmu vienīgā :D

pirms aizmigšanas domāt visdažādākos scenārijus un dialogus :D tik ļoti gribētos vienkārši iekrist gultā un atslēgties...
kad esmu viena- domāju skaļi
arī kužinu tīrus matus :D
pēc iziešanas no mājas ienāk prātā doma, vai es aizslēdzu durvis- šis tiešām ir nepatīkami

Par mani vienmēr smejas kad es skrienu pārbaudīt vai viss ir ciet, vai viss izslēgts. Es pat varu aiziet un tad nākt speciāli atpakaļ, lai vēlreiz pārbaudītu vai es TIEŠĀM izslēdzu, aiztaisīju, aizgriezu... Draugs jau ņirgājas citreiz kad ieguļos jau gultā, viņš man pajautā vai es aizslēdzu durvis, lai aizeju pārbaudu un tad es sāku domāt varbūt tiešām neaizslēdzu kaut gan ir točna ciet. :D

Vienmēr! samaisu salātus pirms tos ēdu vai lieku šķīvī. Pat tad, ja tikko uztaisīti un pati esmu maisījusi, vienmēr samaisu pirms ēdu.

Kad vakarā draugs prasa, vai es ēdīšu, es saku nē. Bet tad, kad viņš jau ēd, es viņam saku, ka man gribas ēst. :D