kā lai saņemas apprecēties otro reizi

speciali aplureju dazos nav, tajos kas ieguti lidz 95 gadam. Nezinu vairs kapaec ta.

Par tiem uzvārdiem - katram savs.
Personīgi es negribētu dzīvot ar bijušā vīra uzvārdu arī ne bērnu dēļ. Neprecos jau tādēļ, lai tiktu pie jauna uzvārda, kurā jāiekrampējas uz visu mūžu. Manuprāt, vienāds uzvārds visiem ir viens no ģimenes redzamajiem simboliem. Ja savienība izjūk, uzvārdi paliek katram savs. Vīra nomiršana nav šķiršanās, tas ir cits gadījums.
Ja bērni ir dēli, tad vēl saprotams, bet, ja meitas, kurām tāpat reiz mainīsies uzvārds, bijušā vīra uzvārdu neredzu iemeslu paturēt.

Rīdziniece, priekš tam ir personas kods arī visos šajos dokumentos ;)

Es atkal nesaprotu, ka atstāj bijušā vīra uzvārdu gadījumos, ja nav kopīgu bērnu. Man tas liekas jocīgi.

Kubiete, Tu ar tiem diplomiem ej uz veikalu cigaretes pirkt?

tiesibas lidzi, ipasumu apliecinosi dokumenti, un etc. Un ja ari darba jauzrada bijis. Ta ka daudz un dazai dokumenti tiek pabiezi lietoti. :-P

Ja tik daudz šaubu, tad labāk nevajag bojāt vīrietim dzīvi.

es nekad nemainiju un nemainitu atpakal uz pirmslaulibu uzvardu. Bezmaz jaunaviba splevi ar atpakal ieopoeret? Tadas operaciajs tagad veic Jega kepaties ar tiem uzvardiem? Tad vazat lidzi kaudzi ar papuriem un pieradit ka tie ir tavi diplomi ?

Daudz ko Tu nedarītu un tā ir Tava izvēle, bet salīdzināt pirmslaulību uzvārda atgūšanu ar jaunavības plēves "ieoperēšanu" - o.k., iztēle Tev strādā :-/

Kubiete, Tu ar tiem diplomiem ej uz veikalu cigaretes pirkt?

es nekad nemainiju un nemainitu atpakal uz pirmslaulibu uzvardu. Bezmaz jaunaviba splevi ar atpakal ieopoeret? Tadas operaciajs tagad veic :-D Jega kepaties ar tiem uzvardiem? Tad vazat lidzi kaudzi ar papuriem un pieradit ka tie ir tavi diplomi ?

Iedomājaties, ka esat Bērziņa, apprecējaties un esat Kalniņa, bērni mazie Kalniņi. Kalniņš nomirst. Iet gadi, satiec citu - Pļaviņu. Ko darīsi?
Kāpēc nevarētu dzīvot ar mirušā vīra uzvārdu? Dubultuzvārdu? Varbūt pat Pļaviņš pieņem uzvārdu Kalniņš, pāriet sievas uzvārdā, kas ir ex vīra, mirušā vīra uzvārds.

Kauns ir tad ja neprec neviens, ja esi vecmeita. Bet preceties oficiali kaut 9 reizes nav kauns, ir jalepojas!

Kauns varētu būt tad, kad 7.reizi precās. Otro reizi precēties nu gan nav nekas jauns un neparasts. Vienīgi baltu kleitu gan nevilktu. Bet, ja tev tik daudz mīnusi kāzām, tad varbūt tiešām nevajag precēties?

Mana labaka draudzene orecejas 4 reizes, nekad vaina. Pedeja lauliba loti ilga. Es skiroties nemainiju uzvardu, pirmkart man diplomi vairaki jau ar vira uzvardu, nu nevajag man to kepu. Un pirma vira uzvards un caurs stripu otra ir normali, zinu vairakas damas kam ta ir.

Esmu bijusi kāzās, kur sieviete precējās jau 3 reizi :D
Labi, pirmais vīrs nomira, loģiski ka kādreiz atrodas tā otrā pusīte, bet nu viņa ar otro apprecējās tikai tāpēc ka viņas meitai tuvojās kāzas, un ātri vien izšķīrās..tad nu pirms gadiem 3 apprecējās 3 reizi! Bija gan balle līdz rītam gan viss pārējais! Lieki teikt ka nu nav nekāds meitēns, sieviete pāri 50..Un visas 3 reizes viņa mainīja uzvārdu, lai gan ja man atmiņa neviļ, pēdējo reizi bija caur svītriņu!

uzvardu var nemainit, vai pielikty klat otru.

Man šķiet, ka bijušā vīra uzvārda nēsāšana ir vairāk kā dīvaina. Nemaz nerunājot par jaunā vīra uzvārda pielikšanu klāt vecā vīra uzvārdam. (t)

Lai gan tiesu praksē ir arī tādi gadījumi, kad sieva pēc šķiršanās patur bijušā vīra uzvārdu un, apprecoties to pieņem vēl arī jaunais. Katra šķirtā vīrieša sapnis. :-D

Vai šeit ir kāda, kas ir precējusies divreiz? kā atšķīrās ceremonijas?

Esmu precējusies divreiz un abas kāzas bija ļoti atšķirīgas :) Pirmās bija no sērijas "taupām uz visu, ko vien varam ietaupīt", laulības noslēdzām dzimtsrakstu nodaļā. Bija jauki un tā, bet tomēr ar laiku bija rūgtumiņš par dažādām lietām. Pēc šķiršanās no pirmā vīra (kas bija mana iniciatīva) salīdzinoši ātri sekoja bildinājums no otrā vīra, līdz ar to sanāca, ka pirmo laulību šķiršanu un nākamās kāzas šķīra apmēram 3 gadi.
Otrās kāzas - baznīcā un viss bija vienkārši TIK skaisti, superīgi, mīļi u.t.t., ka joprojām prieks.

Vai man bija grūti saņemties otrajām laulībām - nē un nē. Vispār nebija nekas uz ko "jāsaņemas", patiesībā bildinājumu gaidīju, jo zināju, ka vēlos būt ar šo vīrieti kopā bez variantiem.

Ar uzvārda maiņu - pēc šķiršanās nomainīju uz savu pirmslaulību uzvārdu un otrajās laulībās pieņēmu jaunā vīra uzvārdu, līdz ar to - man uzvārda maiņa sanāca oioioi, cik reizes :) Bija cilvēki, kas brīnījās u.t.t., bet visam bija savi būtiski iemesli - gan tam, kādēļ mainīju atpakaļ uz veco uzvērdu, gan tam, kādēļ pieņēmu jaunā vīra uzvārdu, nevis atstāju savu vai pieņēmu dubultuzvārdu.

Ja būtu iepriekšējā laulībā bijuši bērni, viņiem noteikti atstātu tēva uzvārdu (kuru bērni, ja nu ļoti gribētu, verētu pēc attiecīgā vecuma sasniegšanas nomainīt uz sev vēlamo), bet pati tik un tā pieņemtu jaunā vīra uzvārdu.

Uzvārds jau nu tiešām ir pēdējā problēma :D
Man arī liekas, ka nevar būt tādas bailes no precībām. Ko padomās, kā paskatīsies - kāda starpība?
Zvani mammai un saki - esmu bildināta, mēs precēsimies!
Nu nevar būt, ka viņa tevi nolies ar Sū. un nepriecāsies par tavu laimi!

tagad ir jaunas attiecības, ir bildinājums, bet... negribas. uzvārds man un bērnam vienāds, tad būtu epopejas ar uzvārdiem, un negribas lai bērna uzvārds atšķirtos no mana.

uzvardu var nemainit, vai pielikty klat otru.


tacu ja neskrien pati uz zagsu bet smagi doma, labak neprecies.

Esam katrs savā uzvārdā un laimīgi :-)

zinu pāri, kur vīrs pārgāja sievas uzvārdā, jo sievai skaistāks. nekādu problēmu.