Musdienu lielākā problēma ir tā, ka cilvēki ir palikuši šausmīgi egoistiski. Es jau ar pāris kaimiņiem runājot normālā tonī sapratu, ka vienai lielai daļai ir pilnīgi vienalga, kur un kā viņi dzīvo, jo viņi dzīvo tā, kā viņi grib. Mums te arī bieži ir viens murgs. Viens debīlais jau GADU taisa remontu, kur mēs esam piesaistījuši policistus, bet otri regulāri auro vai taisa tusiņus. Tas viss būtu sīkums un vispār īpaši ar ausi neceltu, ja tas netraucētu manam bērnam gulēt. Un šajā ziņā esmu lauvene. Netaisos pieļaut, ka KATRU dienu kāds iztraucē bērnam miegu. Labi, sīkums vēl par bļaujošiem kaimiņiem un augstpapēžu kurpēm no rītiem, bet bāc, ja sāk urbt un slīpēt, kad sīkas iet gulēt diendusu, tas ir man par traku. Ok, ja tā būtu reizi mēnesī, trobeli neceltu, bet te jau ilgst karš. Ja no sākuma policija par mums pasmējās gandrīz un pateica, lai paciešam PĀRIS MĒNEŠUS, tad nu jau ir pagājis gads. Un arī kārtības sargiem par to smiekli nenāk. Vienkārši cenšos tagad pārziemot, vedot nepārtraukti sarunas ar kaimiņiem un sagaidīt, kad bērns uzsāks bērnudārza gaitas...katra mūsu vienošanās ar kaimiņiem par laikiem cieš fiasko. jo neizskatās, ka viņi jebkad pabeigs remontdarbus.
Tāda ir mana sāpe..KAs ir skumjākais? Ka mans gadījums nav vienīgais. un ļoti daudzi cilvēki ir neiejūtīgi. Nav gatavi pat paiet pretī mazu solīti, lai vilks paēdis un kaza dzīva. Ceru, ka šādi cilvēki saņems paši pēc nopelniem.Esmu vairākās vietās dzīvojusi, bet nekur nav bijuši tik debīli kaimiņi, kā šeit. Un, protams, ka gada spārnotais teiciens ir - ja nepatīk, tad pārvācies! 8-)