Čau, mīļās meitenes!
Mana problēma ir tāda, ka jau vairākus gadus slimoju ar IBS jeb kairināto zarnu sindromu. Īsumā par šo slimību un īss ievads pirms problēmas pieteikuma- tā nav veselībai bīstama, tomēr ļoti ietekmē dzīves kvalitāti, un pašlaik nav atrastas zāles tās ārstēšanai, tikai simptomu novēršanai, kas ne vienmēr izdodas, jo slimība ir ļoti saistīta ar stresu un emocionālo labklājību. Tātad, kad vienmēr uztraucos, tad simptomi pastiprinās, un tie simptomi ir ļoti apkaunojoši, tāpēc uztraucos gandrīz vienmēr. Laika gaitā esmu iemācījusies ar to sadzīvot. Mani simptomi ir tādi, kā caureja, uzpūšas vēders, dīvainas skaņas vēderā, kas reizēm var būt ļoti skaļas, lejā zarnās, kas ir ļoti, ļoti apkaunojoši. Un, ja nevaru tajā brīdi aiziet uz tualeti, tad ir slikta situācija.
Problēma ir - kā lai par šo slimību pasaku puisim, ar kuru jau vairākus mēnešus tiekos, un loģisks attiecību nākamais solis būtu palikšana pa nakti un viss pārējais, bet man bail, ka tad visi simptomi izpaudīsies, jo būšu uztraukusies. Iepriekšējās attiecībās mans draugs par šo problēmu zināja, bet tagad man ir ļoti bail to teikt, jo tas ir tik ļoti apkaunojoši. Un es pati jūtos pretīga sev, un viņš iespējams padomās to pašu, ka esmu pretīga. :( Es pat domāju par to, ka pārtraukt visu ar viņu, jo man ir bail to viņam pateikt. Ja nu kādai ir līdzīga pieredze, var man rakstīt privāti. Es tiešām nezinu, ko iesākt. Man pat ir kauns par to runāt ar savām draudzenēm! :'-(:'-(:'-(
2
