Putina netīrās spēlītes ar islāmistiem
Foto: AFP/LETA Autors: Linda Eltermane
29.12.2015 11:59
Pasaulē
Karā, kurš Afganistānā, Sīrijā, Irākā un Līvijā nostādina Rietumus un Krieviju pret ažādām islāmistu straumēm, kuras izsludinājušas džihādu pret "krustnešiem", situācija ir vēl sarežģījusies: krievi tikko izveidojuši savienību ar talībiem, lai novērstu "Islāma valsts" kalifāta paplašināšanos. Problēma ir tajā, ka šis solis tika veikts laikā, kad amerikāņu un britu atbalstītā Afganistānas regulārā armija veic briesmīgas un neskaidras cīņas par Sanginas pilsētu pret tiem pašiem talībiem. Tikmēr Krievijas gaisa spēki turpina saskaņot savas darbības ar amerikāņiem "Islāma valsts" bombardēšanas laikā Sīrijā, raksta Francijas izdevums Le Point.
Kremlis, protams, akcentē, ka satuvināšanās ar talībiem ir ierobežota un samazināta līdz izlūkošanas informācijas apmaiņai par "Islāma valsts" komandieru darbībām Afganistānā. Tomēr, šis solis nebija vērsts uz Rietumu aizdomu samazināšanu par Putina tumšo spēli, kurš bauda ASV neizlēmību, lai parādītu sevi kā situācijas karali šajā pasaules daļā.
Pēc daudziem mēģinājumiem, lai mazinātu šo parādību, Krievija tagad ir noraizējusies par dažu tūkstošu savu pilsoņu klātbūtni "īslāma valsts" rindās. Bez tam, Turkmenistāna, Uzbekistāna, Kazahstāna, Tadžikistāna un citas Krievijas kaimiņvalstis arī ir lieli jaunu kaujinieku piegādātāji džihādistiem. Daloties informācijā ar Taliban, kuri, savukārt, ir noraizējušies par "Islāma valsts" ietekmes izplatību savā valstī, krievi cer vienlaikus apturēt brīvprātīgo plūsmu caur Afganistānu, un atjaunot ciešākas attiecības ar islāma republikām, kas reiz bija daļa no Padomju impērijas.
Amerikāņu precedents
Paradokss, tomēr, ir tajā, ka politika ir piespiedusi Putinu atjaunot attiecības ar tiem, kas sniedza Padomju Savienībai, par kuru viņš ir tik lepns, vienu no sāpīgākajiem zaudējumiem.
Saka, ka vēsture nekad dod otru iespēju. Tomēr, 1979. gadā ASV prezidents Džimijs Kārters ir atbalstījis islāmistu kaujiniekus, kurus tajā laikā sauc par modžahediem, piegādājot tiem ieročus, lai cīnītos pret krievu okupāciju. Ilgtermiņā šai vienošanās bijušas katastrofālas sekas: krievi beidzot atkāpās, bet islāma radikālisma uzplaukums Afganistānā radīja apstākļus 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumiem. Un džihādisti izmantoja ieročus, kurus viņiem sniedza Džimijs Kārters, pret steigā, lai gan arī veltīgi, nosūtītajiem uz Afganistānu NATO spēkiem, kuri centās iznīcināt terorisma perēkli, kas radās Hindukušas pakājē.
Paradokss ir tajā, ka pēc gadījuma ar amerikāņiem, šoreiz krievi veido aliansi ar vieniem islāmistiem, lai cīnītos pret otriem. It kā eksistē sliktie un labie džihādisti. Lai pierādītu savu varu, Putins ņemas duļkainajos un netīros ūdeņos.
bb.lv
499
