Laikam kā visur ir 2 galējības. Ir cilvēki, kuram jebkurā situācijā mute neturas ciet, bet ir, kas nevar vārdu pār lūpām dabūt. Es piederu pie tiem otrajiem....
Vienmēr esmu apbrīnojusi cilvēkus, kuri jebkurā situācijā var runāt- runa ir tieši par "neko" runāšanu. Es tā nespēju, un tas man dzīvē traucē! Nevaru aizpildīt laiku ar runāšanu.
Lieki teikt, ka ar cilvēkiem, kurus ilgi pazīstu, man nav nekādu problēmu. Bet ar nepazīstamiem vai mazpazīstamiem cilvēkiem es bieži nevaru atbildēt uz kādu, piemēram,joku, jo nevaru tik ātri izdomāt, ko lai saka. Pēc tam jau prātoju, ka varēju teikt tā un šitā..., bet tad jau sen ir par vēlu!
Rezultātā man dzīvē ir gana daudz pārmetumu, ka esmu iedomīga, nerunīga, pat nepieklājīga, kaut gan mani draugi mani sauc par ļoti pieklājīgu.
Njā- ne velti ir teiciens- nav svarīgi ko tu runā, bet kā tu to pasaki!
123
