Ar citiem puišiem man tā nav bijis. Vienmēr po, ja atšūs, bet ar šo es pati jūtu, ka esmu reāla bremze :D Ar šo ir tā, ka pat viņa smaids man liek kūst. Tas skan tik banāli, ka pati laikam bolītu acis par tādiem tekstiem. Man vienkārši bail, ka atkal atšūs. Pateiks, ka attiecības nava vajadzīgas un ka uz viņu varu necerēt. Es pat esmu tik stulba, ka nezinu, uz kuru numuru viņam lai raksta - pirmā sms bija no vecā nr., pēctam rakstīja no cita un zvanīja arī no tā. Reāli man tik ar šo puisi galva paliek tukša :D Tagad sēžu un domāju, ka pašai vajadzēja viņu uz atvadām pievilkt sev klāt. Nevis stāvēt kā stulbai aitai un skatīties, kā viņš aiziet.