Labvakar,
Jāsāk ar to,ka ir labas un ir sliktas dienas. Un šī man bija diezgan slikta diena. Pārgurums. Strādāju divos darbos un ir ar ko salīdzināt. Vienā jūtos brīvi,atvērti,varu ar visiem runāt un arī runāt publikas priekšā. Bet otrā jūtos tik neērti un sasaistīti,it īpaši kolektīvos pasākumos. Un tā,ka šodien vajadzēja runāt, bija tik grūti,ka man šķiet balss trīcēja un vispār sanāca ārā kkādi savārstījumi par tēmu. Protams, ka pārdzīvoju tagad, jo citi māk skaisti izteikties, bet es sajutos kā pasaules lielākā nejēga. Un tā arī bija, vismaz iespaids noteikti tāds par mani palika. Manuprāt, tagad vēl vairāk izvairīšos no šādiem kolektīviem pasākumiem. Gribēju vienkārši sirsniņu izkratīt.
Otrs, Tu dari visu un veel vairāk, bet dari visu klusu. Tas par mani. Jā, es esmu tā klusā,, nemanāmā,kura strādā galvu nepacēlusi. Kamēr kolēge brauc ar muti tikai un reāli nedara neko, bet viņa ir tā labā un pozitīvā, jo visu laiku pļāpā ar vadību. Man tas ir tā ka apnicis un gribas to mainīt. Bet vai tiešām kluss un intraverts cilvēks uzreiz ir sliktāks,jo nelien,nebāžas visur un nesmaida visiem.?