Vecmamina

Tur jau tā lieta,ka redz 3x gada ,bet visu kontrolēt grib! Atbrauc un tad virsu bērnam -dari šo ,dari to! Mums ir cits audzināšanas modelis. Mes ļaujam viņai brīvi dzīvot . Un ne norādām ka ko vajag darīt ,jo bērns pats izdomas savu variantu,bet vina jau to neaaprot un doma ja spēlei ir instrukcija,tad jādara tikai tā!

Nu kamēr viņa nesāk bērnam bļaut virsū un pērt ka ko nedara tā kā vajadzētu tikmēr nevajag to ņemt tik asi.
Viņa atbrauc 3 reizes gadā, tad arī ļauj viņai tās 3 x gadā pavadīt ar to bērnu. Pietam bērnam arī jau no mazotnes ir jāmāca tas ka ir DAŽĀDI cilvēki, ar dažādām uztverēm un veidiem kā pieiet situācijai.

Tevi/tavu draugu tak vecmamiņa uzaudzināja normāli/labi? Tad gan jau bērnam neko sliktu nenodarīs ko nevarēsiet atdarīt. Ja vel svešs cilvēks baigi ko iejauktos tad es saprastu, bet vecmāmiņa ir ģimene, tur nu vienkārši arī drusku jāsakož zobi, jāļauj pabildēties un pamācīt pa savam. .

Nu paklau ja cilvēks brauc ciemos 3 x gadā tad tu pilnībā nevari viņai pārmest to ka viņa grib bildes ar mazo uzņemt. Tak saproti arī to veco cilvēku ka varbūt viņiem ikdiena nav tik aktīva kā tad kad atbrauc uz svētkiem un gribās uzņemt skaistas bildes lai tad ikdienā varētu paskatīties uz viņām, varbūt kādai labai draudzenei parādīt kāds foršs mazdēls/mazmeite ir viņai utt.

mana mamma redz manu meitu vidēji reizi nedēļā , viņas dzīves biedrs biežāk , bet viņš nevar noturēties un katru reizi un pie jebkuras izdevības fotogrāfē sīko čiepu , saka , ka bērni tik ātri aug , ka jāķer katrs mirklis , kas mani nenormāli pārsteidz ir tas , ka viņas delefonā uz desktopa stāv Melānija vai mēs kopā ar Melāniju :D Nu kā es varu aizliegt cilvēkam mīlēt savu bērnu ? :D
Es ļauju manai mammai audzināt manu meitu , pareizāk būtu teikt veidot savas attiecības , ir lietas kuras es ļauju , bet mana mamma , ne vai otrādi, uzskatu , ka viņai ir tiesības ko liegt vai tieši otrādi atļaut , kamēr viņa ir ar manu bērnu. Kad blakus esmu es , tad mamma ir jāklausa un tas pat nav apspriežams , tāpat kā , lai ko mana meita neizdarītu jebkura purināšana/sišana pa dibenu vai brutāla lamāšana ir aizliegta. Primāras bērna audzināšanas metodes ir zināmas abiem vecvecākiem un pagaidām es neesmu saskārusies ar to neievērošanu. !

Nu virs saka,ka vina audzināšana arī ir bijušas kļūdas,tā ka nekāda eksperte vina nav

Es jau sakozu tos zobus,bet nu kaitina tas viss.,

Sesilla,

iedzer tēju! Un priecājies, ka Tavam bērnam ir vecmāmiņa! Tu esi viena nepamierinātā..mātīte! ( jā mātīte, nevis māte)

Nezinu, cik tālu tev tā audzināšana nepatīk, bet, manuprāt, audzināšanā kaut kādā ziņā piedalās visi bērna radi, kam nav vienalga. Nevaru iedomāties, ka es radu bērnam, kas, piemēram, uzšķauda galdam vai pasaka rupjību, neko neaizrādītu, bet smaidītu, it kā nekas nebūtu noticis.

Nu virs saka,ka vina audzināšana arī ir bijušas kļūdas,tā ka nekāda eksperte vina nav

VISI AUDZINĀŠANĀ PIELAIŽ KĻŪDAS, tas skaitās būt cilvēkam! Pietam ņem vērā to ka omes laikā nebija nemaz tik daudz info par audzināšanu vai grāmatas!

Ja spēlei ir noteikumi, tad jāmāca bērnu spēlēt pēc noteikumiem, lai visiem spēles dalībniekiem būtu interesanti, nevis tikai vienam.

Es gan labi saprotu autori.

Mums arī ir tādas vecmammas, kas mazbērnu apciemot negrib (atrunas tiek atrastas vienmēr), palīdzēt nepalīdz itin nemaz, bet pa telefonu mācīt prot un bildes, lai izrādītu kolēģiem, gan grib.

Tā ka es arī esmu sliktā un riebīgā meita un vedekla, kas neļauj vecmammām darīt to, kas viņām ienāk prātā. Nu nav vecvecākiem pirmtiesības, lai norādītu, kas, kā, kad utt. vecākiem jādara.

VISI AUDZINĀŠANĀ PIELAIŽ KĻŪDAS, tas skaitās būt cilvēkam! Pietam ņem vērā to ka omes laikā nebija nemaz tik daudz info par audzināšanu vai grāmatas!

kļūdīties ir cilvēcīgi , kļūdas ir jālabo un no tām mēs mācamies, es domāju jebkuram cilvēkam ir atmiņas no bērnības , par situāciju kurā viņš 100% būtu rīkojies savādāk ...

Bet es skatos , ka ļoti daudz ir atkarīgs no attiecībām pirms bērna... Reizēm vecāki attiecībā pet mezbērnu mēģina izpirkt grēkus pret seviem bērniem ...

jebkurā gadījumā , man šķiet , ka vecvecāki tas ir tiiiiiiiii forši , bail iedomāties , ka man varētu nebūt omītes , viņai jau ir 87, jā audzināšanas metotes savādākas attieksme cita , bet tā sirsnība , tas prieks kas staro no viņas , kad meita uzsmaida vai samīļo , ne par kādu naudu neatteiktos no šī....


man sāk šķist , ka tās kurām pašām ir labs kontakts ar omītēm arī neiebilst pret omīšu audzināšanu, bet kur

Mana ome ir Hitlers brunčos. Viņa saindē visus, kas ir viņai apkārt. Ome man un manai ģimenei tik daudz pāri nodarījusi, ka vairs saskaitīt nevar. Tagad viņa ir viena un slima, vienīgais cilvēks, kas pie viņas brauc, palīdz un vairākas reizes dienā runā pa telefonu, ir mamma. Un vienalga ome pukst, lamājas un pazemo mammu. Es pie viņas neesmu bijusi 2 gadus un mazmazbērnu viņa nav redzējusi un droši vien arī neredzēs. Otra mana ome nomira no diabēta, kad man bija 4 gadiņi. Es viņu neatceros.
Manai meitai gan ir foršas omes, kuras lutina, cienā ar gardumiem, spēlejas un mantiņas dāvina. Mācīt neuzdrošinās, jo atzīst, ka no tik mazu bērnu audzināšanas neatceras neko. Ceru vienīgi, ka vīra mamma iemācīs meitai mīlestību uz mūziku un spēlēt kādu mūzikas instrumentu (viņa ir b/d mūzikas skolotāja). Manai mammai jau ir 2 albumi pilni ar mazās bildēm, lepni visiem rāda un priecājas par mazmeitiņu.:-D

Es pat apbrīnoju vecmammas vai vecvecmammas, kuras spēj atbīdīt ikdienas negācijas un problēmas malā, un no sirds priecāties par to vien, ka bērni vai mazbērni atbraukuši ciemos, veltīt savu laiku tikai viņiem! (l) Es lielākoties neiejaucos apkārtējo radu un draugu komunikācijā ar manu bērnu. Protams, kādu reizi jau esmu aizrādījusi, piemēram, kad bija mazāks, lai visu laiku nenēsā pa rokām, jo, omei aizbraucot prom, tas būs jādara man- bērns jau būs pieradis. Taču neuztveru tik saasināti kādu padomu došanu vai bērna mācīšanu!

Pēc tāda konkrētā apraksta jau nevar novērtēt patieso situāciju- varbūt tā ome tiešām ir ļoti kaitinoša ar 101 neloģisku padomu, taču pagaidām izskatās, ka vairāk ieciklējusies pati māmiņa, kura retu reizi nespēj pieņemt savādākus padomus bērnam. Nu nav tur nekā slikta, ja ome cenšas iemācīt spēles pareizo variantu, tas bērnam nāks tikai par labu, ja viņš pratīs spēli spēlēt arī pēc noteikumiem, ne tikai "muļķojoties". Tas tāpat kā dusmoties uz omi, jo viņa nepārtraukti atkārto, ka starp septiņi un deviņi vēl ir astoņi, nevis ļauj bērnam nepareizi skaitīt. :D

Jebkurā gadījumā- produktīvāk būs vēlreiz izrunāties ar omi (tikai ceru, ka ne par to spēles piemēru), nekā bļaustīties pa forumu.

Pēc tāda konkrētā apraksta jau nevar novērtēt patieso situāciju- varbūt tā ome tiešām ir ļoti kaitinoša ar 101 neloģisku padomu, taču pagaidām izskatās, ka vairāk ieciklējusies pati māmiņa, kura retu reizi nespēj pieņemt savādākus padomus bērnam.

Nu ja arī ir tik kaitinoša tad tā pat, nav jau tā ka katru dienu jāpacieš, tik pāris reizes gadā un tad jau arī var drusku arī paciesties.

Laba vecmāmiņa ir tāda, kura mīl savu mazbērnu. Tas, ka sprauksies pa vidu ar padomiem, tas ir normāli manliekas, Izvēle tava, vai uzkalusīt vai aizlaist gar ausi :D

Mēs dzīvojam kopā ar bērna omi (manu mammu). No sākuma varbūt bija vairāk tādas kaitinošas piezīmes, bet tagad jau viss ir ok, gan palutina, gan sarāj, ja nepieciešams. Ir reizes, kad pati prasu kā labāk darīt, ir reizes, kad vina man prasa.

Tagad runāt par kaut ko ir bļaustīties pa forumu.. Skaidrs,,,

Un cik no jums kuras aizrāda vispār ir bērni? Ja nav -ka varat arī ēst ka jādara? Pirms nav bērni viss liekas savādāk!

Sesilla Fakts tā at paliek ka tu tur neko pa lielam nevari padarīt. Tev ir vai nu variant pa jaukam censties par to runāt vai arī censties to ignorēt, jo lielākoties tādas jaukas runāšanas un skaidrošanas var beigties ar kašķi un aizvainojumiem.
Nedomāju ka tu justos labāk ja vecmāmiņa vispār atteiktos braukt ciemos pie mazā, vai arī tik pat kā ka bērns būtu jāved pie viņas.

Ja tās ir pāris dienas, tad labāk laist to gar ausīm nevis lieku trādi rīdi taisīt.
Un tiešām, mācīšana pareizi spēlēt spēli nemaz nav kaut kas slikts. Bērnam ir jāmaca ka ir noteikumi, ne tikai spēlē, bet arī dzīvē. Savādāk bērns aizies spēlēt cirku ar citiem bērniem un pēkšņu var sākt niķoties jo citi bērni saka ka tā nespēlē cirku, bet tavs bērns to nesaprot, jo viņam nav parādīts tas ka spēlei ir noteikumi.

Ne jau par tādam spēlēm ka cirks iet runa. Aij laikam nav vērts skaidrot,ja tāpat tikai uzbruk

Kur es tev uzbrūku? Kā es varu zināt par kādām spēlēm iet runa? Tad lūdzu pastāsti.

Es vienkārši domāju ka šādas problēmas labāk ir vienkārši paciest jo tas nav uz ilgu laiku, nekā censties tās risināt un visu padarīt vel sliktāku.
Ko tavs draugs vispār saka par to visu?

Virs piekrīt man ,ka vina pārāk aktīvi diktē kas jādara!speles tas ir attīstošās,kur bērnam ir ļauts dot valu iztēlei! Aij vispār vina ir vecmodīga un atšķiras uzskati pilnīgi par visu