Teikai ir sava taisnība - bērni ir nežēlīgi, mēra pāc krutuma pakāpēm, bet ja bērnu audzina, ka būtiskākākais nav whatsapp čats, ka telefonos un planšetēs neslēpjas laime, tad šāda mērīšanās izpaliek! Mani bērni (sešgadnieki) vairāk novērtē ģimenes izbraucienus, kopīgas ekskursijas, akvaparka, koncertu apmeklējumus utt. (ko arī gaida no Ziemassvētku vecīša (l) )
Kā jau te minēja meitenes, tad pēcskolas nodarbības ir tas, kas atrauj no virtuālās vides un es līdz šim, un tā arī turpināšu darīt, vedu bērnus uz pulciņiem - dejošanu, vingrošanu, angļu valodu - laiks tiek aizpildīts savādāk, kā arī daudz darām kopā.
Un priecājos, ka skola, ko esmu izvēlējusies saviem bērniem, telefonus uz mācību stundu laiku noliek zināmā plauktiņā, pēc stundām atdodot.
Ja vecāki, audzinot bērnus, par aukli izvēlējušies izmantot viedierīces, tad tur nav jautājumu, ka bērns mērīs visu pēc viedierīču mērauklas, bet ja laiks kopā tiks aizpildīts ar savādākām lietām, tad arī prasības būs piezemētākas un draudzība netiks mērīta pēc krutākās ierīces.