Kāzas 20 gados...

Manuprāt, ja esi apprecējusies tad kādu 2 gadu laikā jāpiedzimst mazulītim.

kapec:-O tas it nemaz nav obligati.

Manuprāt, ja esi apprecējusies tad kādu 2 gadu laikā jāpiedzimst mazulītim.

Kapēc? :D

Man draudzene šogad precas un viņai ir 20 gadi. Bet viņa vēl netaisās uz bērniem. Vispirms mācības, karjeras uzsākšana. Laulības jau tiešām nenozīmē, ka uzreiz jāmetas pie bērnu taisīšanas :) Padzīvo laulībā kādus gadiņus, gan jau tad sapratīsi kas un kā, un vai gribas jau bērnus.

smu izvēles priekšā dzīve laulībā vai izglītība.

divaina izvele. Zinu sieviets kam gimene,bernin , darbs un vel stude gan 30 it gados, gan 50 it gados.

Zinu pāri, kuri ir precējušies jau - meitenei 20, puisim 21. Bet uz bērniem nesteidzas nemaz. ;-)

Kāpēc domā ka nevarēsi mācīties, ja arī būs bērnińš?
Man pat plānā ir mazulīša piedzimšana un uzreiz stašanās augstskolā, man škiet łoti labs laiks :)

Protams, katrs var darīt kā jūt un vēlas, bet es nesaprotu tik agras laulības... Vienkārši nesaprotu, kur tik traki ir jāsteidzas...

Jebkurā gadījumā laulība va nopietnas attiecības un studijas viens otru neizslēdz un netraucē.

Par bērnu 2 gadu laikā pēc laulībām - pilnīgs bulšits,manuprāt..
Par bērniem kopumā, neatbalstu īsti bērnu radīšanu pirms izglītības, karjeras un kaut minimālas nostabilizēšanās dzīvē.

Kas par muļķībām, ir cilvēki, kas bērnus vispār nevēlas vai arī vēlas pēc daudz ilgākas laulības nekā 2 gadi.

20 gadi,manuprāt,ir pārāk agrs vecums precībām.

Kāpēc uzreiz bērniņu? - jo tā pieņemts manu draugu lokā.

Man būtu par grūtu apvienot bērnu un mācības vienlaicīgi.

Ā, un draugu loks to bērnu audzinās un rūpēsies, ja?

Kas par murgu... :D

Piekrītu,Zakjim. Es ar nesaprotu kāpēc 20 gados jāprecās? :-|

Vnk vēlos neizcelties, saplūst ar savu masu.

Tā pieņemts draugu lokā?!(t)
Ak...un,ja draugu lokā būs pieņemts dzert asinis un ēst buļļu pautus,tad Tu darįsi to pašu?

Vispar labak neprecies. Jas butu istais skrietu uz zagsu kaut naktskrekla un i macitos, i stradatu un maju kartotu. Tev nekas par grutu nebutu. Un ari nevienam te cosmo so nejautatu.

Kāpēc uzreiz bērniņu? - jo tā pieņemts manu draugu lokā.

vinu dzive, vinu problema un tereotipi. Te v jadzivo sava dzive ka gribi tu!

Piekrītu, Zakjis* teiktajam.
Vispirms stabilitāte- izglītība,stabils darbs, dzīvesvieta. It kā man tas viss tgd ir. Bet pat tgd pati nejūtos droša ka varētu man būt bērns un kāzas. Joprojām jūtu ka dzīvē kkas vel nav sasniegts- vai izglītībā kas trūkst,..nezinu.
Gribās vēl paceļot apkārt. Īsti nekur daudz neesmu bijusi, tikai divas valstis apmeklējusi. Lai gan or attiecības stabilas, īstais cilvēks... - es izvēlos neskriet.

20 gados vispār jutos kā bērns. Tagad gandrīz 25... Īpši nekas nav mainījies iekšējās sajūtās.
Autore- nav kur skriet! Uzspēsi. Dzīvo. Baudi dzīvi. Sasniedz kaut ko. Nostabilizējies. Un tad dzīve rādīs.

Kāds sakars draugiem ar tavu dzīvi? Ja tavi draugi veiks kolektīvu pašnāvību, tu arī pievienosies kompānijas pēc? Pēc šādas runāšanas ir skaidrs, ka neesi gatava ne laulībām, un bērnam ne tik.

Nepārprotiet mani, Jūs taču arī iekļaujaties kaut kādā sabiedrības daļā kas domā tā kā domā, kurai ir savs dzīvesstils un vērtības, kas tur slikts, ka es tajās gribu iekļauties. Mēs jau neesam radīti uz šīs pasaules, lai būtu vientuļie vilki.

Bez komentāriem. :-D:-D:-D:-D

Un, ja draugu lokā ap 25 gadu vecumu būs pieņemts šķirties, tad arī nebūsi vientuļais vilks, ja?

Vispirms bišķi, manuprāt, prātā jāpieaug. Bērns nav kāmītis.

Laulības un studijas taču viens otru neizslēdz! (t)(t)
Par bērnu runājot - nu nevajag sekot līdzi draugu, paziņu piemēram - ja neesi gatava bērnam, nevajag to. Domā labāk pati par sevi, nevis par to, lai neatšķirtos no pelēkās masas tev apkārt. Bērns nav mirkļa iegriba - tā ir atbildība uz visu dzīvi! Vairs neko mainīt nevarēsi, ja tev piedzims bērniņš.


Vispār man 20 gadi šķiet par agru laulībai. Man pašai ir divdesmit un nespētu sevi iedomāties kā precētu sievieti. Man tas būtu daudz par daudz agri.

Bet nu dari, kā pašai labāk šķiet.

Nepārprotiet mani, Jūs taču arī iekļaujaties kaut kādā sabiedrības daļā kas domā tā kā domā, kurai ir savs dzīvesstils un vērtības, kas tur slikts, ka es tajās gribu iekļauties. Mēs jau neesam radīti uz šīs pasaules, lai būtu vientuļie vilki.

Nē, mēs esam mēs un mums nav jābūt tādiem kādiem ir mūsu draugi vai ģimene. Katrs esam pa sevi un tā arī dzīvojam. Ja tagad visi 20gados precētos un dzemdētu bērnus, tas nenozīmē, ka mēs tā pat darīsim. Mums nav aprobežoti draugi. :-/