Tas ir katram pārim individuāli. Es nebiju gaidījusi un sapņojusi par saderināšanās gredzenu, protams, ja vīrs būtu uzdāvinājis, es nedusmotos. Vīrs man bez manas klātbūtnes gredzenu nekad nepirktu, jo labi zina, ka gredzeni ir jālaiko. Tas, kas smuks vitrīnā nevienmēr ir smuks uz rokas. Ja tomēr vīrietis pērk gredzenu pats un uzdāvina tādu, kas nepatīk, vai nepiestāv (piem. apaļīgi pirksti un smakls gredzentiņš?), ko tad darīt?
Pirms apprecējos es gredzenus vispār nenēsāju, līdz ar to, pat gredzena izmēru sev nezināju. Tagad ir 2 - laulības un tas, ko kopā ar vīru nopirkām, kad piedzima dēls. Pirkt gredzenu ierosināja vīrs, teica, ka grib uzdāvināt man kādu rotas lietu, tā nu gājām uz veikalu.
Neuzskatu, ka mans vīrs būtu slinks, ja es būtu uzstājusi, ka man vajag "īsto bildinājumu", tad jau viņš būtu nopircis to gredzenu un būtu mani bildinājis. Tomēr es zinu, ka viņam tādas lietas nepatīk. Tādejādi piespiežot viņu uz bildināšanu, es būtu apzināti viņam likusi darīt to, kas viņam nepatīk. Tas ir tas pats, kāda te jau bija diskusija - Kā lai es piespiežu vīrieti dāvināt dāvanas? Tas pats ir ar saderināšanās gredzenu, ja nāk no sirds, tad viss ir kārtībā, bet, ja tikai kārtības labad, tad es tam jēgu neredzu.