Šķirās jo ir mainījušies, vai tomēr - jo palikuši tādi paši?

...grāmatu neesmu lasījusi, bet, ja patrāpīsies ceļā, palasīšu. Nav īsti "mans" žanrs, bet esmu lasījusi vienu otru šāda tipa grāmatu. Nekāda vaina.

Vismaz es esmu kopā ar vīrieti, jo viņš ir tāds, kāds ir, neņēmu viņu kā materiālu, ko pārveidot pēc sava prāta.

Ar visu to, ka es arī esmu par kvalitatīva produkta nevis cerīga izejmateriāla izvēli, bet nu, man tomēr gribētos gan teikt, ka cilvēki ar gadiem mainās. Varbūt ne par 180', bet mainās. Ne obligāti uz slikto/labo pusi, bet - var pienākt brīdis, kad abi ir aizmainījušies pārāk tālu viens no otra.

Vai tu 28 gados biji ļoti līdzīga tai sev, kāda tu biji 18? Es, šķiet, nē.

kumu, tāda informācija no grāmatām var noderēt tiem, kas nezina, ka attiecības ir jāaudzina tik pat uzmanīgi kā bērns. Un man tomēr liekas, ka mākslīgi saliekot kopā divus cilvēkus, kurus vieno tikai personīgā materiāla vai nemateriāla labuma gūšana, kā tas mūsdienās nereti notiek mūsdienās, arī grāmatas nelīdzēs. Mūsdienās cilvēkiem ir tik ļoti iesists gaā, ka primārais ir egoisma apmierināšana un materiālais labums, ka tur jau jāsāk no cita gala.

raven, es šodien pa dienu kaut kur lasīju ģeniālu frāzi - jo vairāk cilvēkiem pieejama informācija, jo gudrāki viņi paliek, tikai arvien vairāk aizmirstās emocionālā puse.
Es par to aizdomājos dažas stundas pēc izlasīšanas, kad kā katru piektdienas vakaru, braucu ar vīrišķi un bērnu uz lielveikalu. Detaļās nestāstīšu, šausmu - avārijas vai kā tāda nebija. Aizbraucām, atbraucām. Sapratu tikai to, ka cilvēkiem derētu biežāk aizdomāties par otra emocionālajām vajadzībām, tad nebūtu tik daudz šķirtu laulību. Būtu biežāk kotletes un minets vakariņās vīriešiem, bet ziedi un serenādes sievietēm! :)
(Atļaušos piebilst, ka brauciena laikā nebija nekā no iepriekš minētā)

Iespējams tas ir iemesls, kāpēc tik daudziem pāriem mūsdienās vajag terapijas, grāmatas utt.

Raven-paldies!

Grāmatas autoram ir doktora grāds psiholoģijā un gadiem pieredzes pāru terapijā. Interesanti bija palasīt gadījumus no dzīves.

Prieks par meitenēm, kam laulības dzīve/attiecības ir labas. Diemžēl, redzot šķiršanās statistiku jāspriež, ka vairākumam tomēr tā nav. Kaut vai skatoties no cosmo foruma viedokļa - meitenes, kas pārlieku kontrolē savas otrās pusītes, Puiši, kas vēl joprojām turas mammai pie brunčiem, utt.

Es nekad neesmu bijusi pāru terapijā un šī grāmata dod priekšstatu, kā tas varētu notikt.

Tā nav nekāda maģija...

Un konkrētajā piemērā, ja vīrietis ir sitējs n sieviete ir raudātāja, tad izlasot grāmatas viņi nemainīsies, viņi varbūt piebremzēs ar to attieksmi, bet tā pat tie īstie raksturi nāks laukā krīzes situācijā. Tieši tāpēc es iepriekš rakstot ko rakstiju pieminēju "runājot konkrēti par normāliem cilvēkiem, bez īpatnējiem ieradumiem vai atkarībām", principā, šis arī bija domāts.

Pāru terapijā, protams, ja viņi vēl vēlas glābt laulību, ieteiktu metodes, kā rīkoties stresa vai problēmu situācijā. Kā komunicēt neapvainojot vienam otru, nepalielinot problēmu.

"runājot konkrēti par normāliem cilvēkiem, bez īpatnējiem ieradumiem vai atkarībām"

Un kas ir normāli cilvēki? Sanāk, ka ļoti liels skaits tādi nav, ja reiz nevar saglabāt attiecības/laulību? Tātad pastāv kaut kādas problēmas, kas ir ieilgušas un kā sniega bumba izaugušas milzīgas un no malas to sākumu ir vieglā izprast.

Nevienam jau nav spiesta lieta lasīt šo grāmatu (lai nebūtu jāpērk, var paņemt bibliotēkā :) ), man tā likās ļoti interesanta un vēlējos padalīties.

Grāmatu neesmu lasījusi.

Angļu valodā esmu lasījusi tādu it kā romantisku frāzi, kas latviski skan apmēram tā: Ar viņu es jūtos vairāk es pati. Arī skaudrajā realitātē, manuprāt, trāpīgs teikums. Jāpielāgojas kaut mazākajā mērā ir vienmēr, ja taisies dzīvot kopā ar kādu, savādāk būs grūti. Bet, ja cilvēks ir tavs, tad tas virziens, kurā tu mainīsies, būs "tuvāk tev". Es nezinu, vai domu var saprast. Tā ļoti triviāli - ja satiekas gluži nesaderīgi cilvēki, tad abi mēģinās otru raut uz savu pusi un "izglītot" vai "uzlabot" virzienos, kuri partnerim neinteresēs, nebūs piemēroti utt. Un abi bļaus, ka otrs nav spējīgs uz kompromisiem. Ja satiksies "saderīgi" cilvēki, viņi viens otram paplašinās apvārsni - atklās lietas, kuras var izbaudīt kopīgi. Attiecinot uz autores piemēru, tur nav satikušies īsti saderīgi cilvēki. Jo viens ir ballētājs, otra ir ģimeniska sieviete (un tam pat nav sakara ar bērniem tik daudz). Ir taču arī atšķirīgi pāri ar bērniem. Vieni ir mājas un tv tips, citi ir pie dabas vairāk, citi ir trakuļi, kuri bērnu ņem līdzi ceļojumos un arī ballītēs utt utjpr. Tas gan automātiski nenozīmē, ka abiem jābūt absolūti līdzīgiem. Bet, manuprāt, ir jābūt fundamentam, kas "sader".

Es atkal domaaju,ka nekad nav par sliktu piestraadaat pie attieciibaam,arii tad kad lauliibaa nodziivoti jau daudzi gadi,kaa manaa gadijumaa!Mums naakosaa gadaa liela ,apala jubileja!(l)

Pārsvarā kuriem ir mīļas un ciešas attiecības ilgus gadus tādas grāmatas nelasa un cosmo nemeklē viedokli par to. Tā ir māksla būt kopā ilgi un laimīgi, un nekāda sāls apakšā tur nav. Vai nu tu to vari un tas ir tavs cilvēks, vai nē!
bingo!

Neesmu pievērsusi uzmanību pamācošajām grāmatām .. sākot no ''kā nopelnīt miljonu'' līdz attiecību uzlabošanām :)

Manuprāt cilvēki pa lielam nemainās.. mainās varbūt uzskati, paradumi un intereses. Turklāt nevar jau paredzēt, kas būs tieši tas, kas 2. cilvēkā mainīsies.. Tāpēc ir svarīgi pieņemt un mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir nevis veidot savienību ar domu - to es viņā pārtaisīšu!

Ja indivīds no 2. pusītes sāk gaidīt īpašās izaugsmes (vai arī to neesamība krietni traucē)., tad jau ir problēmas ar otrā cilvēciņa pieņemšanu un jādomā, vai attiecībās vēl mājo mīlestība :)
Tas tā.. manas pārdomas par tēmu :)

Piemēram, jauns vīrietis, ar labu humora izjūtu, jautrs, aktīvs, kurš regulāri tiekas ar saviem draugiem uzskata, ka tikai tādēļ, ka viņam ir meitene, nevajadzētu sevi mainīt un regulāri tiekas nedēļas nogalēs ar draugiem. Viņi apprecas, bet pat tad, kad piedzimst bērni, šis vīrietis to neuzskata par pietiekošu iemeslu, lai sevī kaut ko mainītu. Šāda attieksme sagrauj attiecības un laulības.

Es domāju, ka šāds paradums ir sekas dziļākai problēmai attiecībās. Ja vīrietis mīl un ciena savu 2. pusīti, tad viņš mazliet pamainītu brīvā laika padavīšanas paradumus, pielāgojoties mīļotās vēlmēm :)

Esmu droša, ka grāmatu nelasīšu. Katras attiecības tomēr ir savādākas un diez vai vienā grāmatā uzrakstīto var attiecināt uz visiem.
Es neuzskatu, ka esot attiecībās kaut kā speciāli jāmainās, lai kopā ar otru ieietu kaut kādā mistiskajā nākamajā līmenī. Vismaz es esmu kopā ar vīrieti, jo viņš ir tāds, kāds ir, neņēmu viņu kā materiālu, ko pārveidot pēc sava prāta.
Es vispār domāju, ka, ja esot attiecībās sevi vai otru kaut kā jācenšas mainīt, tad kaut kas nav kārtībā, jo attiecībām vajadzētu būt kaut kam, kas dzīvi padara patīkamāku, nevis kā darba pienākumam. Nesaprotu arī tos populāros izteikumus, ka ar attiecībām jāstrādā utt.

grāmatu izlasīju un būtībā piekrītu tur paustajam viedoklim.
Un cilvēkam mainīties liek ne jau otrs cilvēks, bet laiks un jaunā situācija, piemēram, jauns pāris, kuru ģimenē ienāk zīdainis. Jā, es uzskatu, ka tad abiem ir jāliek pie malas vecā tusēšanās kārtība nedēļas nogalē un sava uzvedība jāpielāgo jaunajai situācijai. nevar tā, ka tikai sieviete mainās un pielāgojas, bet puisis turpina vakaros sēdēt bāros kā tas bijis līdz šim (tā teikt- sieva aiziet nākamajā fāzē, bet vīrs paliek vecajā).

ka es izskiiros laikam tomeer taapeec,ka es mainiijos,gribeeju kaut ko vairaak no dziives,bet viiram negribeejaas "augt"!
Tagad otraa lauliibaa mani apmierina tiesi tas,ka mans viirs ir taads,kuram patiik kaut ko atklaat jaunu-noteikti nav cilveeks ,kurs staav uz vietas!Es mainos -"augu "pateicoties vinam!

Kad es satiku savu viiru, vinjam dzive nebija vispaar nekaadu ambiciju, vinjam bija labi, vins stradaja ko stradaja, sanjema tiiri ok, visa alga aizgaja izklaidees, nu tads cilveks, ar kuru es nebutu iedomajusies sevi kopaa. Vienigais, kas visaa tajaa bija plus, vinjam ljoti patika macities un, lai vinja jomaa dabutu labu darbu un saktu veidot karjeru ar pieredzi vien nepietiek, ir ljoti augstas prasibas un jabut visaadiem graadiem. Tad nu njeemu risku un sho "materiaalu" partaisiju par normaalu viirieti! Savukart, vins mani iedrosinaaja piepildit manu sapni par manaam studijaam, nebaidities. Arii rakstura iezimes ljoti sevi iizmainijaam. Es ari nevaretu but kopaa ar viirieti, kursh negrib dzivee augt.

Pārsvarā kuriem ir mīļas un ciešas attiecības ilgus gadus tādas grāmatas nelasa un cosmo nemeklē viedokli par to. Tā ir māksla būt kopā ilgi un laimīgi, un nekāda sāls apakšā tur nav. Vai nu tu to vari un tas ir tavs cilvēks, vai nē!

Grāmatu lasījusi neesmu un ar varbūtību 99% arī nelasīšu.

Ja es pati iegūstu jaunu pieredzi, iedvesmu, idejas, skatījumu uz lietām, tad es gribu, lai man blakus cilvēks arī - savā jomā, savu interešu ietvaros iegūst tās lietas. Vissliktākā lieta cilvēkam (laikam jau jebkuram, ne tikai potenciālajai otrajai pusei) ir totāla stagnācija.
Un tad, kad ir divi līdzvērtīgi cilvēki attiecībās, tad jau tālāk jārunā par pielāgošanos, jo attiecības bez tā nepastāv.

Pati esmu guvusi baigo mācībstundu šajā jautājumā savās attiecībās - dzīvojam atsevišķi un sarunājamies tikai par tehniskām dzīvokļa detaļām šobrīd - jo viņš ir tādā personības stagnācijā, un neaug, šobrīd es to nespēju pieņemt. Nu, mācos, bet reāli grūti.
Galvenā atziņa: ir ļoti ļoti ļoti grūti, bet jāpieņem, ka tie augšanas un nosacītas stagnācijas periodi nāk un iet - un var nebūt abiem cilvēkiem vienādos periodos. Droši vien tur tā mīlestības komponente vajadzīga, lai otra cilvēka stagnācijas periodu pieņemtu un nenoēstu viņu.

Vai arī es neko tomēr nesaprotu un tās visas ir manas iedomas par tēmu. Domāju, ka var jau arī izmainīties tā, ka kopā vairs cilvēki nevar būt. Patiesība kaut kur pa vidu, kā jau parasti.

Es uzskatu, ka ir jāmainās, ja nepieciešams, precīzāk- jāpielāgojas otram. Jā, tas var radīt zināmas neērtības otram (piem., viens gulētiešanas laiks), bet to sauc par cieņu un mīlestību.

Es gribeetu izlasiit so graamatu!
Peec savas lauliibu pieredzes varu teikt,ka es izskiiros laikam tomeer taapeec,ka es mainiijos,gribeeju kaut ko vairaak no dziives,bet viiram negribeejaas "augt"!
Tagad otraa lauliibaa mani apmierina tiesi tas,ka mans viirs ir taads,kuram patiik kaut ko atklaat jaunu-noteikti nav cilveeks ,kurs staav uz vietas!Es mainos -"augu "pateicoties vinam!

Story, tas strādās tik ilgi līdz pienāks krīzē, ja protams tāda pienāks, bet ja tāda pienāks un viņi uz pus sekundi nemācēs apvaldīties, tad tomēr viņi atgriezīsies pie saviem pamatiem un būs atkal histēriķe un sitējs.

Un kā jau es teicu, es runāju par pāriem kuri ir pieskaitāmi pie normālajiem, nevis ar novirzēm + es arī teicu jau, ka ja nevar saskatīt grāmatā domu, bet gan tikai priekšā noliktos plānu punktus, tad tas nestrādās.

Ja sieviete izlasīs grāmatu kurā pateikta ka sitēju var nomierinot guļamistabā noliekot smukus puķainus spilvenus, tad maz ticams ka sitēj paliks maigāks.....

Situacija beidzas ar to, ka sieviete saka klausities gudros audio un lasit gramatas. Sodien vinji ir ljoti laimiigs paaris. Vinja ieguldija baaaigo darbu, izmainija sevi, savu raudashanu, ieacijas ar virieti tikt galaa, vispaar mes bijam kopaa celojumaa un bija interesanti paskatities, ka vinja ar vinju tur smuki apstrada ( ne uz naudu, bet dazhadam aktivitatem, ko vins negribeeja, bet beigas pats gribeeja :D) Meitene gaida berninju, virietis nomainija darbu, ta ka nevar taa teikt, kas vienam nestrada, nestrada nevienam, strada kadam ari tas gramatas....

MJ, tici vai nee, ir sievietes un virieshi, kuri nemaak radit to sapratni.

Nu ja partneri nekādīgi savā starpā nevar radīt to saprati, tad man rastos jautājums vai viņiem vispār vajadzētu būt kopā? Vismaz vienam partnerim ir jābūt atvērtam uz pielāgošanot, bet tas nenāk no grāmatām, tas nāk no dzīves pieredzes.
Un konkrētajā piemērā, ja vīrietis ir sitējs n sieviete ir raudātāja, tad izlasot grāmatas viņi nemainīsies, viņi varbūt piebremzēs ar to attieksmi, bet tā pat tie īstie raksturi nāks laukā krīzes situācijā. Tieši tāpēc es iepriekš rakstot ko rakstiju pieminēju "runājot konkrēti par normāliem cilvēkiem, bez īpatnējiem ieradumiem vai atkarībām", principā, šis arī bija domāts.

Ja cilvēkam nav tā domāšana lai saprastu no grāmatām pašu domu, nevis akli sekot grāmatu norādēm, tad viņam labāk tādas grāmatas nelasīt.