Sveikas. Vēlos izkratīt sirdi un varbūt saņemt kādu padomu, atbalstu, uzmundrinājumu. Esmu precējusies jau 10 gadus, ir 3 bērni, bet vīramāte izturas pret mani un bērniem kā pret svešiniekiem. Ārēji viss ir laipnības robežās, nav skandālu un atklāti naidīgu tekstu, bet ir bijušas neskaitāmas intrigas, teksti starp rindiņām.... Ir skaidrs, ka nekad netikšu pieņemta viņas acīs. Un tās nav manas iedomas, to ir apliecinājuši neskaitāmas situācijas, kuras visas negribu uzskaitīt, vien ainas ieskicēšanai pateikšu, ka vīramātei ik pa laikam uzsāk saruna ar dēlu, kurā viņa mēģina manu vīru atrunāt no tā, ka viņš remontē mūsu dzīvokli, jo tas taču esot uz mana vārda, turklāt iegādāts pirms laulībām, tātad, ja es izdomāšot, varot izmest viņu laukā un visu viņa ieguldījumu atstāt sev........ tas neesot gudri ieguldīt svešā īpašumā...... Mazbērni arī viņai pie kājas, to arīdzan apliecinājuši vairāki gadījumi, bet neizplūdīšu. Es, ja godīgi, vislabprātāk viņu vispār izslēgtu no mūsu dzīves, pārāk daudz reizes ar bērniem esam sāpināti, taču skaidrs, ka vīrs tam nepiekritīs. Viņš uzskata, ka man nav jāņem galvā viņa māte. Bet tas ir tik grūti. Vairs negribu viņu redzēt un negribu, lai bērni viņu redz.:-/
28441
