Man tik ļoti bēdigi, nedabūju to darbu, par ko vakar stāstīju.
Man ir 30 eur līdz 15. datumam, es tik ļoti gribētu piedzerties, bet nav, par ko, nožēloju, ka vakar dzimšanas dienu svineju, jo iztērēju naudu, nožēloju, ka pavadju 5 dienas pildot uzdevumu, nožēloju, ka vispār pieteicos, sabojāju sev visu dzimšanas dienu un brīvdienas. Tas bija mans sapņu darbiņš, nu tā, kā runā par sapņu vīriešiem.
Tagad sēžu un raudu, jo nezinu kā lai izvelk ar 5 eur 11 dienas (25 eur man atvilks par studiju kredītu). Nav tā, ka ledusskapis būtu pārbasts.
Novembra sākumā gan iesniedzu nodokļu deklerāciju, bet nu to jau izmaksā tikai 3 mēn. laikā.
Nekad neesmu bijusi šādā situācjā, ka jālūdz nauda. Un jau tagad zinu, ka ar to, ko ieskaitīs 15. datumā, nevaru izvilkt pat līdz Ziemassvētkiem. Tā jau sanāks rēķinus kavēt.
Nevienai nenovēlu smagi saslimt dēļ darbu, kuru vēl pietam nakas pamest, kur tika maksāta laba, bet neoficiāla alga un pabalstu rēķina no minimalās.
Jāsāk meklēt kāds brīvprātīgo darbs ārzemēs, kur vismaz varēšu paēst. Ai, meitenes, tik skumji. Tgaad sēžu tumsā, visu izslēgusi un mana gaismina nāk no datora.