Par skolotājiem runājot arī ir ļoti dažādi skolotāji un ir ļoti labi skolotāji gan kuri ir stingri, gan arī tādi kuri ir ļoti mīļi.
Vispār tagad domājot, man viss labākā skolotāja, kas arī ir atstājusi ļoti labu iespaidu bija diez gan stingra un arī kādreiz ja bērni ļoti neklausīja tad uzbļāva(tiešām kad nu meitene izdomāja stundas laikā sākt nagus lakot piemēram).
Un otrs labākais iespaids bija no skolotājas kas tiešām visam piegāja, varbūt pat drusku bērnišķīgi, bet tajā pašā laikā iemācija mums bērniem daudz vairāk nekā visas citas skolotājas to bija darījušas. Tā mīļā skolotāja radīja tādu drošības un uzticības sajūtu kas bija tieši tas kas piemēram man bija vajadzīgs. ļoti žēl ka viņa vairs nav ar mums šai pasaulē :(
Sliktākie iespaidi par skolotājiem bija divi, viena skolotāja ļoti daudz mūs apkaunoja klasē, par mums smējās un ņirgājās ja mēs ko nesaprotam. Par tiem kas bija bastojuši vai arī slimi aiz muguras mūsu priekšā arī aprunāja un ļoti nepiemēroti izteicās. Tieši tāpēc es arī biju viena no tiem bastotājiem, jo es nespēju to saspringto gaisotni paciest, man tiešām bija bail no viņas un no tā ka mani var pazemot.
Otrs sliktākais piemērs ir par skolotāju kas man aiz muguras vienai skolniecei bija pateikusi lai ar mani nedraudzējās jo es viņu slikti iespaidoju, lai gan realitātē pat tagad zinot kāda es biji tajā laikā, es zinu ka ne es kādu slikti iespaidoju ne neko. Tomēr, tā bija vienīgā skolotāja manā mūžā kurai es pēc tās reizes kad viņa mani nomelnoju arī vienu reizi viņai pateicu pāris ļoti nesmukus vārdus, jo es jutos ļoti aizvainota par to, bet nekad iepriekš tā es nevienam skolotājam nebiju teikusi un arī pēc tam.
Vienu reizi arī manu māti izsauca uz skolu par manu ģērbšanās stilu, ka lūk es ģērbjos melnā un ar spaikiem, lai gan tas bija vienkārši eids kā sevi izpaust un justies atšķirīgam un tas apģērbs man arī radīja ļoti lielu drošības sajūtu. Skolotāja tad manai mātei prasīja vai viņai no manis nav bail, uz ko mana māte vienkārši apmulsa un jautāja kāpēc? Skolotājas atbilde bija ka viņa tak ir sātanists un kas tur vel, bet nu mana māte to vispār uztvēra kā ko apsurdu, jo viņa tak zināja ka ne es esmu sātanists, ne ļauna...
Tad nu dzirdot ka kāds ko tādu par mani ir domājis man tiešām rodas sajūta ka paši skolotāji ir ļoti aprobežoti reizēm.
Skolas psihologs vispār bija viens briesmīgs cilvēks, par bērniem sajēga bija 0 un tas kā ar viņiem jāpietas arī 0, pat izbaudīju to uz savas ādas un varu teikt ka tai vecenei pie maziem bērniem nebūtu jābūt tuvumā, jo viņai nav pareizais piegājiens tam.
Kopumā es domāju ka skolotājiem ir jābūt gana izglītotiem lai saprastu to bērnu atšķirības un dažādos izpausmes veidus kā arī viņi var būt gan mīļi, gan arī stingri, JA tas tiek darīts pareizi, bez pārspīlējumiem un tam ir jānāk dabiski, nevis uzspēlēti, jo to arī bērni redz un izmanto.
1164
