Negribu aizvainot, taču jūtas tiešām var notēlot un ļoti labi var. Pati esmu par to pārliecinājusies. Situācija identiska - ir mīļuma pilnas attiecības, vīrietis saka, ka nespēj izturēt bez manis, skumst, ja šķiramies kaut uz vienu dienu, ir bezgala greizsirdīgs un privātīpašniecisks, taču seksa nav - vienu mēnesi, otru, trešo. Aizbildinās ar to, ka noguris, daudz darba, veselība klibo utt. - vārdu sakot, viss, lai tikai novirzītu domas prom no sākotnējā temata. Mēs izšķīrāmies. Ne dēļ intīmās dzīves neesamības. Nē. Dēļ tā, ka uzzināju, ka tieku krāpta tieši tik ilgu laiku, cik ilgi mums nebija seksa. Vīrietim jau bija izveidojusies cita dzīve - citas mājas, cita sieviete, kura jau bija stāvoklī tieši no viņa. Kā tik perfekti varēja notēlot jūtas? Kāpēc bija vajadzīgs viss tas teātris un dubultdzīve? Nezinu, taču tas bija pierādījums tam, ka jūtas vien nenozīmē to, ka viss ir ideāli. Kā redzams, tās itin viegli var notēlot.
Autors raksta, ka ir jauks, mīļš, iecietīgs. Varbūt tās ir tās īpašības, kuras sākušas sievietē radīt vēlmi norobežoties? Kā vīrietis ir jauks, taču seksā, iespējams, sākusi pietrūkt uguntiņa? Spontānas darbības, kaisle, mežonība? Varbūt no draudzenēm dzirdējusi, ka viņu vīrieši ir ugunīgi un kvēli, tāpēc jau apnikusi vienveidīgā intīmā dzīve? Varbūt ir vērts sarīkot randiņu, kurš atšķirtos no visa tā, kas izjusts iepriekš? Kaut kas traks, pilnīgi atšķirīgāks no ikdienas rutīnas?
Un, protams, vēl ar steigu vajag izrunāties. Varbūt meitenei tiešām ir jūtas, taču tās pāraugušas cita veida emocijās. Varbūt viņa konkrēto cilvēku vairs neiekāro kā vīrieti, taču vēlas blakus pieraduma pēc, jo esat tik labi pazīstami? Nu un, ka tabu temats! Vajag apsēsties viens otram pretī aci pret aci un konkrēti pajautāt kas notiek. Arī vīrietis ir tikai cilvēks un gadījumā, ja no sievietes puses visas jūtas dzisušas, kamdēļ mocīt gan sevi, gan otru cilvēku?
Veiksmi.