Runājot par astaiņiem, mans garastāvoklis ir pamatīgi pabojāts. Atkal kreņķis par Resno runci (jā, jā, to pašu, kurš vasarā uz 10 dienām pazuda). Tikko ienāca istabā no lauka un izskatās, ka sakāvies. Netīrs, zods asinīs, spalva uz zoda izplēsta un vēl dīvaini smird. Blusu siksna arī pazudusi. Apriebies katru mēnesi pa jaunai blusu siksnai pirkt. Aizstiepu atkal to lopu mazgāt, ar šampūnu kārtīgi izberzu un tagad runcis virtuvē žūst. Stulbākais, ka viņu nevar iekšā noturēt, mūk caur kājām pa durvīm laukā vai arī bļauj stundām pie ārdurvīm. Nezinu, ko iesākt, lai viņš tāds nepielien pie bērna. Drīz es viņu mājā iekšā nelaidīšu, lai dzīvo sētā, barošu garāžā. Biju tik dusmīga, ka gribējās viņu iesviest mašīnā un aizvest uz laukiem, lai dzīvo tur kopā ar lauku kaķiem, ja jau reiz tāds svaiga gaisa mīļotājs ir.(e)