Tātad..man ir labākais draugs. Varbūt jau bijušais labākais..bet nepārprotiet, viņš nav mans puisis.
Ir problēma, ka viņš vienmēr kaut kur pazūd. 1 dienu es ar viņu satiekos, pasēžam, iedzeram un tad atvados uz vairākiem mēnešiem, jo nedod par sevi nekādu ziņu.
Man pašai meklēt rokā viņu nav jēgas..vienreiz ap 22.00 pazvanīju lai apjautātos vai nāks uz manu dzimšanas dienu, un viss ko pretī es saņēmu ir ''nahuj tu mani pamodināji?''
Šī nav pirmā reize. Viņš labi ja pazvana, lai mēs saskrietos un papļāpātos nu..labi ja 1 reizi četros mēnešos. Esmu vairākkārt jautājusi viņam, kas ir par problēmām, kāpēc viņš vienmēr pazūd. Viņš atbild, ka neesot garastāvoklis, uznākot besis un 2 nedēļas viņš esot sēdējis ieslēdzies savā mājā, čīkst, ka nevienam neesot vajadzīgs, čīkst, ka visiem draugiem esot attiecības, bet viņš esot viens un nevienam nevajadzīgs. Esmu mierinājusi viņu, teikusi nu varbūt mēs varam kaut ko sabīdīt, jo es arī esmu brīva. Bet viss ko saņemu pretī ir ''tici man, tu to nevēlies un labāk lai ir ka tu mani nepazīsi līdz galam''.
Man vakar bija dzimšanas diena, es gaidīju, ka mani apsveiks, bet ''draugs'' pat nepiezvanīja. Bet piektdien gan gribot ar mani iet pasēdēt bārā, uz mana rēķina protams.
Stulba situācija. Izrunāšanās nepalīdz, nekas nepalīdz man vienkārši gribās uzsist viņam īsziņu un pateikt ka viņš ir pēdējais kretīns un lai iet dir*st!
Ko man darīt šādā situācijā? Man rūp savo draugi, bet viņam nerūp nekas.!!!!
9
