Pagājušo mēness aizgāju no darba,jo sāku apmeklēt divus kursus un ar darbu nebija īsti iespējams apvienot.Tā kā pēc nostrādātā laika man pienācās tas pabalsts,loģiski aizgāju tam pieteikties.Viss forši,viss čiki piki,šodien saņēmu savu pirmo pabalstu un esmu šokā.Vai viņi tur ņirgājas par cilvēkiem?64eur un tas ir PIRMAIS maksājums!Februārī tas kļūs vēl mazāks,pēc tam vēl mazāks,paredzu,ka pēdējie 3 "pabalsti" būs simboliska piečuka apmērā.Labi,es neesmu viena,neko būtiski man tas neietekmē,ja neskaita,protams,sajūtu,ka par mani ņirgājas un nepārvaramo vēlmi aiziet un tur kādam tās kapeikas iegrūst vienā vietā tā labi dziļi..Bet,ko lai dara cilvēki,kas ir vieni?Kā viņi iztēlojas pabalstam cilvēkus ar šīm kapeikām,kā viņi iztēlojas to cilvēku vispār izdzīvojam?Reāli,ja es būtu viena,ko es par to naudu varu izdarīt?Tikai paēst,neko vairāk,ne rēķinus nomaksāt,ne arī izbraukāt uz kaut kādām darba parrunām un uz viņu stulbajiem semināriem,kuri jāapmeklē obligāti,citādi es šīs kapeikas vairs nebūšu pelnījusi.Reāli cilvēkam jākļūst par bomzi,citu variantu nav,ja tev nav ģimene,kas atbalstītu.
Esmu šokā!Tad labāk vispār nepiedāvāt tādu pabalstu,ja tā pabalsta reāli nav!Ja tagad tos 60eur vēl var uzskatīt par naudu,tad tās kapeikas,kas pienākas pēdējos 3 mēnešos visticamāk par naudu nosaukt vairs nevarēs.Nekur tajā aprēķinā tā arī nav norādīta konkrēta summa,tikai kaut kāds procentu apmērs,nav pat skaidrs no kurienes tie procenti rēķināti.
Reāli,ja cilvēks grib kaut kur augt,tad šī valsts šo iespēju atņem,jo cilvēki netiek atbalstīti,labāk atbalstīs kaut kādu potenciālos teroristus un viņu atvases,nevis savus cilvēkus,kas godīgi valstij nodokļus maksājuši
1997
