Vakariņošana

Nu mums vispār ir tā, ka draugs tikai 21:00 ceļas,jo viņam jau vairākus gadus, tas skaitās rīts, un rīts - nakts :D Bet es pēc tiem 21:00 taisu vieglas vakariņas, kopā ēdam uz dīvana skatoties tv, vai pie letes skatoties datorā filmu/seriālu. Kad ir brīvdienas, ēdam kopā pie galda. Kad esmu viena pati, vienmēr ēdu pie datora :D Brokastis mēdzu ēst pie letes, lasot grāmatu :D

Pie galda virtuvē. Man pat nebūtu pieņemams cits variants - vakariņas savā ziņā ir laiks, kad var parunāties, pievērsties viens otram nevis lūrēt tv vai datora ekrānā

ne pa tēmai, bet-

Varbūt kāda var padalīties ar pieredzi- kā jārīkojas ar Maggi idea maisiem? :-D
Šovakar, lasot receptes, pamanīju, ka daudzas raksta, ka maisu sacaumuro, taču lietošanas instrukcijā neko tādu nemaniju :-D Kā tad ir pareizi?

Edam virtuve pie galda. Protams,viram sirdij tuvs TV esanas laika,bet to atlaujas tikai tad,kad edienreizes mums nesakrit.

Man nepatik un pat teiksu,ka riebjas est pie TV vai datora!!! Nespeju izbaudit edienu un patik redzet,kas notiek skivi nevis acim but ieurbtam ekrana... Pat ja edu viena,vienmer to daru tikai virtuve pie galda.

1) virtuvē pie galda, parunājoties.


Nē, nu var jau katrs paēst pie datora, bet negribu aizmirst "normālu" vakariņošanu :D
Kad esmu viena mājās, tad gan ēdu pie datora.

Vienmēr 2. variants. Saliekam pa šķīvjiem, uzklājam galdu istabā un ēdot skatāmies tv, filmu vai seriālu.

Diemžēl 1.variants mums nav, jo mums nav galda...bet, kad būs māja, es noteikti gribētu ēst tikai tā ;)

Parasti notiek kaut kas starp 2. un 3.variantu, atkarīgs no situācijas :-D

Ēdamgalda mūsmājās nav. Pa retam tiek ēsts pie virtuves letes. Bet pārsvarā - vīrs pie datorgalda, es dīvānā pie TV. Arī bērnībā neatceros, ka būtu kaut kā ierobežots, kur kas drīkst ēst.

Visas ēdienreizes ieturam pie ēdamgalda, fonā no rītiem ir ziņas vai radio, telefonus gan neizmantojam tajā laikā.

Ģimenē darījām visādi, et tagad retāk tiekoties, sēžam pārsvarā pie galda.

Es vispār nemāku īsti savādāk ēst, es pat savā kabinetā nevaru paēst. Man vajag normālu ēdamgaldu, bez pc uz tā vai citām ierīcēm.

1. un 2. variants.

'Pārsvarā visi ēdam kopā pie lielā galda, bet nu šad un tad sanāk, ka ēdam arī pie tv un dīvānā sēžot.

Ēdamgalds mājās ir, bet pie tā neēdam. Ēdam vai nu abi dīvānā pie TV vai arī viņš pie TV, es pie datora. Diezgan bieži sanāk, ka vispār neēdam kopā, jo es ēdu tādas vienkāršas lietas, bet viņam vajag īstu ēdienu, tāpēc sanāk tā, ka es paēdu pēc pārnākšanas mājās, viņš pēc kāda laika.

Manās vecāku mājās ēdām pie galda, bet arī ne vienmēr visi kopā, jo tētis mēdza vēlu atgriezties no darba. Šobrīd manu vecāku mājās arī visa ēšana notiek pie galda, bez TV.

Visbiežāk 2. (skatāmies filmu vai seriālu), dažreiz arī 1., bet ne virtuvē.

tikai pie ēdamgalda. iepriekšējos dzīvokļos virtuve bija apvienota ar viesistabu, līdz ar to visu laiku vajadzēja ēst pie žurnālgaldiņa, tad nu tagad izbaudu ēdamgalda priekšrocības ar visiem smukajiem servējumiem utt. daudzkārt sen jau paēsts, bet sarunas turpinās, un nevienam negribas celties kājās, lai aiznestu šķīvjus vai novāktu galdu. sēžam un pļāpājam pie galda :D
kaut kādā skrējienā ēst nevarētu, un pie TV ēdam tikai kkādus našķus, uzkodas un tml.

Uzliekam ēdienu un dīvānā/gultā pie tv.

Mums vienkārši virtuvē, nu īstenībā nekur mājās nav galda, lai paēstu, tā pat kā krēslu. Labi iztiekam arī bez tā visa.

Mēs ēdam pie galda virtuvē. Gan brokastis, gan pusdienas, gan vakariņas. Ikdienā gan nesanāk vienmēr visas šīs ēdienreizes kopā, bet brīvdienās viennozīmīgi. Gan manā, gan viņa ģimenē tā ir pieņemts un mēs turpinām tā darīt. Mums ļoti patīk šis ēšanas laiks, kas tiek pavadīts kopā. Pārrunājam dienas notikumus, dažādus plānus, vai vienkārši izbaudām kopā būšanu.
Ļoti, ļoti reti istabā pie TV, tas pāŗsvarā ir pēc lielām ballēm vai jubilejām, kad gribas vairāk pa gultu vārtīties :D

Vispār man ģimenē ir ieaudzināts 1. variants un man tā vislabāk patīk. Līdz šim gan mums nav bijis ēdamgalds ar vīru, tāpēc parasti 2. variants. Bet šomēnes plānojam nopirkt galdu un tad būs 1. variants.
Man ļoti patīk, ka vakarā forši saklāj galdu, iededz sveces, pārrunā dienas notikumus. Tāda kopības un tuvības sajūta.
Sen atpakaļ arī esam ēduši katrs pie sava datora, tas nekam neder, it kā sīkums, bet tādā veidā ir ļoti viegli attālināties attiecībās. Vajag tās sarunas, kopīgās ēdienreizes. Tas ļoti satuvina.

Savā nākotnes ģimenē, ar vīru un bērniem, noteikti gribu 1. variantu. :) Gluži tāpat kā manā bērnībā, pusdienas un vakariņas vienmēr ēdām (ēdam) visi kopā, pie galda (esam daudz ēdāju, tad nu ir tāds kārtīgs saimes galds :D ), kad visi ir atpakaļ no skolas, tētis no darba, izņēmumi ir tad, ja kādam vēlie treniņi, tad, protams, viņš ēd vēlāk, viens pats, bet tāpat pie tā paša galda, runājoties ar mums, kas jauns pa dienu, kas piedzīvots un tā :)
Ir bijušas reizes, kad, piemēram, pusdienas ir gatavs uz pus7, bet tētis aizkavējas pilsētā, tad vienalga gaidām, varbūt vienīgi mazākajiem, kas nevar sagaidīt, uzliek ātrāk porciju. Bet tā gaidīšana nav tāda piespiedus, bet gan no brīvas gribas, jo ēdot pārrunājam visus dienas notikumus, nākamās dienas plānus, nākotnes mērķus arī, visas bēdas, nu tā kārtīgi :)
Brokastis sanāk ēst kopā brīvdienu rītos. Launagu vai pa starpu iekožamos - tos gan katrs ēd, kur vēlas, lasot grāmatu vai ārā - pēc izvēles.
Virtuve manā vecāku mājā ir galvenā vieta, kur notiek visa rosīšanās, interesantākās sarunas, it īpaši mūsu, sieviešu, starpā (l)

Kā kuru reizi, citas reizes pie galda ēdam visi smuki, tad atkal pa reizēm uzliekam uz datora kādu seriālu/filmu un lēnā garā ēdam. TV skatoties gan nekad needam.
Viss feināk jau ir pie galda ēst protams.