ko izvēlētos jūs?

Mans runcis ir no patversmes "Dzīvnieku draugs". Vienu laiku gāju tur ar vīru brīvdienās suņus izvest pastaigāties un sanāca ieiet ciemos arī pie minkām. Iekrita mums acīs pelēkbalts, pāris mēnešus vecs runčuks. Sākumā paņēmām viņu kā audžuģimene, uz nedēļām divām, jo viņš bija savākts no ielas - nekad nebija ar cilvekiem dzīvojis, tā teikt, lai adaptējas utt. Bet tās divas nedēļas ievilkās divos mēnešos, tad vēl ilgāk un beidzot mēs aizbraucām nokārtot adopcijas papīrus, lai viņs ir pavisam mūsu.
Ja man atkal būtu jāņem kaķis vai mēs kādreiz nolemsim par labu sunim, tad noteikti tas būs no patversmes. It kā jau patīk dažas šķirnes, jo teorētiski "tu zini, ko dabūsi", bet patversmēs ir tik daudz nabaga, nelaimīgu dvēselīšu, ka es dzīves laikā gribētu izglābt vismaz dažas.

Nu tas, ko es izvēlētos būtu atkarīgs no tā vai es gribētu:
a) konkrēta izskta kaķi, ar ļoti ticami prognozējamu temperamentu un veslības stāvokli;
b) jebkādu kaķi - lai vai vai kāds būtu tā raksturs un veslelības prognozes.

Nav jājūts vainīgam, ja gribi tieši tādu un ne citādu mājs mīlili, jo zin tev jau ar viņu būs jādzīvo cerms vairāk kā 10 gadus tomēr. Abām izvēlem ir plusi un mīnusi. Un nav 100% garantijas.

Klasesbiedrenei mincenei piedzima un vienu atdeva taka man. Bezšķirnes, mīļoties nenāk, kad kaķēnus laida pasaulē, nerūpējās, barojām ar pipetēm paši, vienu paturējām sev- puiku, viņš atkal bezgala mīļš, patīk ka ņurca, stāvoklī biju visu laiku nogulēja man uz punča, izārstēja, jo bija problēmas, murrājot, bērniņam piedzimstot, mēs guļam tikai ratos, laukā, un runcis visu laiku ratu apakšā.

Man šķirnes kaķis, abesīnietis. No audzētājiem un ar papīriem. Šī esot visgudrākā kaķu suga, kas man arī ir vissvarīgākais.

Man vienmēr ir bijuši bezšķirnes kaķi. Nepievēršu uzmanību ciltsrakstiem un labāk paņemu kādu laukos piedzimušu kaķēnu vai saimnieku pamestu dzīvnieciņu, nevis speciālu audzētu, kuram tāpat dzīvē nekas netrūks.

Savu bezšķirnes kaķi bezsamaņā, smagi slimu atradu pie kāpņu telpas.
Kamēr patversmes un ielas būs pilnas ar nevienam nevajadzīgām dzīvībām, audzētavu piedāvājums mani neintersē. Turklāt, uz ielām nereti nonāk šķirnes kaķi. Nupat uz pagaidu mājām aizceļoja skotu nokareno ausu kaķis, pirms gada no ielas savācu krievu zilo kaķi, kurš nu jau ir savās īstajās mājās.

Mums ir no patversmes adoptēta kaķene(šķirne: ''kaķis - parastais''). Nebija gluži mans lēmums, bet tam nav nozīmes. Viņas mīlestība tieši pret mani ir kaut kas ļoti aizkustinošs(un viņas privātīpašnieciskums, kurš parādījies pēdējā gada laikā gan ir smieklīgs :D).
Ar raksturu problēmu nav. Ir niķi, bet citādi esam izaudzinājuši labi :)

Tēmas autore nemāk pareizajā sadaļā iepostēt? Tagad kaķīši un mīlas lietas sadaļā Darbs. Naiisss

paņēmām runčuku no sludinājuma, bija iemācīts iet uz kastīti, kas mums jau daudz nozīmēja :D pirmos mēnešus bija riktīgs mežonēns, skrēja, lēca, dauzījās. tagad nomierinājies, bet uz ziemu uzbarojies, tagad ir tāds liels spalvu bumbulis.

Ir bijis britu kaķis, kurš dzīvoja ārā un nebija kastrēts, tādēļ likumsakarīgi, ka pazuda..Šķirne burvīga, ļoti gudrs, mierīgs kaķis, nēsā iedomātu kroni uz galvas vienmēr (labā nozīmē) :-) Pēc dažiem mēnešiem draudzene atrada pavisam mazu kaķu beibiku uz ielas (ap 1 mēnesi, visticamāk nomaldījies) un piedāvāja man paņemt. Tā nu dzīvojas joprojām un, lai arī nav varbūt pats saprātīgākais reizēm, tomēr mīļš un ar savu raksturiņu tāpat ir. Iebildumi nebūtu ne pret šķirni, ne pret "parastu" kaķi - visi jāmīl vienādi :-)

Bežšķirnes...
vai Skotija nokareno ausu

Mēs ģimenē paņēmām kaķeni no patversmes. Gribējās kādam kaķītim dot labas dzīves iespēju :)

Bezšķirnes. Šķirnes dzīvnieku ziņā baidos no inbreeding un sliktiem gēniem :) Iespējams, nepamatoti baidos. Ielas minku, toties, dabiskā atlase ir padarījusi izturīgu pret visām kaitēm.

Lai gan, visi kaķi mīļi. Bet nu, ja es ņemtu, tad visdrīzāk no patversmes (vai kādu bezšķirnes variantu, kas māk lietot kastīti, no paziņām vai dajebkurienes). Man ar sķirnes kaķiem īsti nav bijusi saskarsme, bet visi bezšķirņnieki bijuši lieliski.

Paldies par atbildēm meitenes :-) ļoti patīkami dzirdēt, ka tik daudz cilvēku ir devuši mājas mazajiem no patversmēm, rokām.

Un vēl jautājums, par ko iedomājos , vai kaķi nelec ārā pa logiem, balkoniem? (es dzīvoju 3.stāvā), ļoti bieži turu vaļā balonu, logus..

balonus :-D:-D balkonus*

Man un maniem vecākiem vienmēr ir bijuši bezšķirnes kaķi no patversmes. Nekad pat nav apsvērta doma par šķirnes kaķi, jauktenīši ir veselīgāki un gudrāki.

Un vēl jautājums, par ko iedomājos , vai kaķi nelec ārā pa logiem, balkoniem? (es dzīvoju 3.stāvā), ļoti bieži turu vaļā balonu, logus..

Iepriekš dzīvojām 4.stāvā un, kad parādījās kaķis, iestiprinājām logos ''kaķu pretizkrišanas sietus''(tos pret insektu sietus) :D. Nekādas mušas un odi nenāca telpās un kaķis arī nekrita ārā. Bet viņa arī baigi tur neplēsās uz āru(mežonīgs, nevaldāms kaķis gan jau caur visiem sietiem izplēstos, ja baigi gribētu ārā). Sēdēja/ gulēja uz palodzes, pie atvērta loga un čiloja.
Tagad esam citā vietā. Arī liksim logos sietus un uz balkona vispār nelaidīsim(jo balkons ir tizls un kritiens no 11.stāva nav vajadzīgs).
Bez tādiem sietiem gan es plaši logus baidītos vērt vaļā, jo būtu bail, ka neizlec ārā pakaļ kādam putnam utt.

Šobrīd manā dzīvē ir trešais kaķis.

Pirmais ir bijis bezšķirnes, ņemts no ielas. Kaķis bija mīļš, uzticīgs, paklausīgs un īsts skaistulis. Dzīvojot privātmājā tika laists mierīgi ārā. Vienmēr nāca atpakaļ. Savējos ļoti mīlēja un arī pret ciemiņiem izturējās labi. Runcis nodzīvoja garu un skaistu mūžu un draudzenes kaķenei sataisīja kaķēnus :D

Otrais arī bija bezšķirnes, tikai šoreiz pavisam savādāka. Lai gan mīlēta un lolota no bērnības - cilvēkiem vispār neuzticējās (mēs ņēmām no zināmiem cilvēkiem, kam kakeņe apbērnojās un arī tur kaķis tika labi aprūpēts), mēdza uzbrukt, rūca virsū. Savējos vēl kaut kā pieņēma, kā nepatīkamu lietu ar ko jāsadzīvo. Ciemiņiem un pirmo reizi redzētiem cilvēkiem varēja mestie virsū kā zvērs. Diemžēl vēlāk kaķenei atklājās lielas veselības probēlmas un ilgi viņa nebija pie mums.

Tagadējais ir šķirnes kaķis - siāmietis, bet ņemts bez papīriem. Kāpēc šķirnes? Manam vīrietim diemžēl nav sanācis iedraudzēties ar parastajiem kaķiem. Tāpēc ilgi tika meklēta īstā šķirne un kaķis. Līdz kamēr mums tuviem cilvēkiem siāmietei bija metiens un mēs atradām savu īsto kaķi.
Tagadējais runcis ir īsts lolojums. Kaķis, kam ļoti patīk ciemiņi, kas savējos sargā kā suns, sadzīvo ar visiem citiem mājas dzīvniekiem. Veselības ziņā viss ir kārtībā.

Es izvēlos kaķi - un man vienalga, bezškirnes, šķirnes, ar radurakstiem. Es izvēloties meklēju personību un to saikni. Jo pārējo var ieaudzināt vai pieņemt. Galvenais, lai ir sajūta, ka tas ir īstais kaķis :)

Pievienojos tām, kam bezšķirnes kaķi. Mana dāma arī no patversmes, kā kaķēns savākta no kādas blokmājas pagraba. Lai arī mēdz sastrādāt blēņas, ar savu mīļumu izpērk visu un nav iespejams uz viņu dusmoties par kādu nogāztu/saplēstu lietu. (l) Nemainītu viņu ne pret kādu šķirnes kaķi.

Un vēl jautājums, par ko iedomājos , vai kaķi nelec ārā pa logiem, balkoniem? (es dzīvoju 3.stāvā), ļoti bieži turu vaļā balonu, logus..

Ar savējo minci ir nācies dzīvot gan 2. stāvā, gan 4. Logi,balkons, palodzes viņam ļoti patīk. Lekt ārā pats gan nav mēģinājis, bet reiz no 4. stāva gandrīz izkrita, paslīdēja ķepiņas uz palodzes. Par laimi biju tuvumā un noreaģēju. Kad dzīvojām privātmājas otrajā stāvā, nebiju mājās, izlīda pa logu uz jumtiņu. Atnācu, domāju, ka mincis aizbēdzis, bet turpat uz jumtiņa vien ņaudēja, jo netika atpakaļ, nabadziņš. Ta ka, tā brīvi laikam jau nevar turēt logus vaļā.
Bet nu manējais ir diezgan liels zaķpastala un laukā nepakam, kaut arī no āra viņu paņēma. Pat tad, kad dzīvojām privātmājā (kas arī ir viņa pirmās mājas), laukā pat ar varu nevarēja dabūt, ņaudēja, spalvu meta un līda man pa kāju augšā.