ko izvēlētos jūs?

Bija siāmas kaķene. Izleca pa logu un aizgāja puišos. Kaķeni jau paņêmăm pieaugušu. Atnāca atpaļ jau sastrādājusi bérnus. Piedzima vairāki tik viens bija dzívs. Kaķene péc laika atkal izleca pa logu, bet šoreiz pazuda. Bet viņas dêliņś jau vairăk kā desmit gadus ir mans dārgais runcis (l) Prātīgs un gudrs. Brīnumus dara tad, kad neviens neredz :-D

Man tikai bijuši mājdzīvnieki bez rakstiem, bez šķirnes. Man tas īpaši neuztrauc, jo es mīļumu ņemu priekš sevis, nevis lai lielītos, ka man ir šķirnes kaķis. Neredzu jēgu no kaut kādiem papīriem. Kaķa raksturs vairāk svarīgs, saskaņa...

Nekad nav bijuši mājdzīvnieki, arī bērnībā. Ik pa laikam uznāk doma, ka vēlētos, bet pagaidām dziīvesveids neatbilst, lai rūpētos par mājdzīvnieku.

Katrā ziņā, nevau iedomāties pirkt kaķi, noteiki paņemtu no patversmes, vai paziņu dzīvnieku atvases. Šķirne nebūtu svarīga, galvenais, lai saskan :)

Mūsējais puisis:

Paņēmām no patversmes. Nebija vairs kaķēns, bet drīzāk tīnis. Viena actiņa - asaro visu laiku un tas nav izārstējams. Kaķis fantastiski mīlīgs, pacietīgs (mums ir bērni) un paklausīgs! (l) Labāku kaķi nevaru iedomāties.

Būtībā nedomāju, ka šķirnei/bezšķirnei ir jebkāda nozīme raksturam - kaķi mēdz būt, kā mīlīgie, tā riebīgie - atkarīgs tīri no rakstura, nevis šķirnes.

bezšķirnes kaķi ir diezgan neprognozējami. Dodu priekšroku gēniem, kur jau paudzēs ir ieaudzinātas labās īpašības. Turklāt, patīk redzēt kaķēna vecākus, kas arī par daudz ko liecina.

jopcik, izrādās, ka aristokrāti ar zilajām asinīm, kuri ir labāki par visiem citiem, jo ir vienkārši piedzimuši pareizajā ģimenē, var būt ne tikai cilvēki, bet arī kaķi. pat nezinu, ko lai atbild uz tik aprobežotu komentāru.

runājot par minkām - vislabākā pieredze ir bijusi tieši ar minkām, kas ņemti no patversmēm, pieklīduši, ņemti par simbolisku samaksu utt. Mans minka tika nopirkts par šņabja pudeli, un es atdotu pusi pasaules, lai tikai viņu vēlreiz varētu samīļot, tas kaķis bija fantastiskākā būtne pasaulē.

Cik sanākusi saskarsme ar dārgajiem šķirnes kaķiem, tad dažus tādus zinu, kuru lielisko gēnu dēļ saimniekiem bija jāliek daudz šuves un pats kaķis pēc vairākām šādām epizodēm, bija jāiemidzina.

Bet nu kopumā - minka ir minka, ja ir foršs raksturs, nav svarīgi, vai viņam ir ciltsraksti vai nē.

Man ir bezšķirnes kaķenīte. Bet sirdī tāda lēdija. Burvīgs kaķis. Es domāju, ka nākamajā dzīvē viņa pilnīgi noteiti būs cilvēks.

Sfinkss, jo alerģija uz spalvām, bet paglāstīt un samīļot kādu dzīvnieciņu gribas :-)

man ir birmas pusšķirnes , nu šausmīgi jauks un mīļš. (l)



apmēram šāds , ņēmu no draudzenes , bez dokumentiem.

Man šķiet mazliet amorāli pirkt dzīvniekus, ja ir iespēja paņemt no patversmes. Man visi kaķi ir pieklīduši un šī brīža kaķis ir vienkārši fenomenāli foršs un skaists (melns pilnīgi :) ).

man ir viens no ss.lv, jauktenis ar norvegijas meza kaki, satans ne kakis, koz un uzbruk visiem!
otrs pieklida un kadu laiku dzivojas pie kapnu telpas, penemu, miluma iemesojums, izkatas ka vins ir tiiiik pateicigs ka mes vinu panemam!
ieprieks bija kakenite ko maza budxama izpinkeju no dzelondratim, dzivoja 15 gadus,arkartigi mila un gudra bija ;(

Ameliya, es pieļauju, ka tas drīzāk varbūt domāts, ka tajās 5 nedēļās izveidojas kaķa raksturs kā tāds ;)

frivolous_

2 mēnešos, kad visi pārsvarā grib jau ņemt, vēl nebūs tik izteikti

Vairumam. Protams, it visam ir izņēmumi, kā tavā gadījumā ;)

P.S. Es netaisos par kaķu eksperti vai kā, bet tikai gribu iedrošināt, ka arī nešķirnes kaķiem ir iespējams pateikt raksturu, turklāt to mainīt pozitīvākā virzienā..

Starp citu - piekrītu šim, kā tā vispārināti noteikt kaķa galvenākās rakstura iezīmes

Kaķi izvēlējos pēc šķirnes, kura likās acij tīkamākā, arī raksturā piemērotākā. Bezšķirnes jaukteņi nekad nav likušies pievilcīgi. :-/ Protams katra dzīvība ir unikāla un brīnumaina.

Mūsu rižā kaķene ir no drauga omas kaķenes, nevēlējāmies viņai slikti likteni, teicām, lai paglābā mums. Mīļa, draudzīga, et ar savu raksturu. Tāda maza egoiste ir viņa, bet mums patīk. Un tad otrs - melns runcis, paglābām viņu no ielu dzīves. Jo man viena paziņa mainīja dzīvesvietas, un tur kaķi nevarēja atrasties. Tā kā tas kaķēns pie mums jau bija iedzīvojies, draugs teica, ka nedosim prom, jo viņš saprata, ka kaķēns tiks kaut kur izmests.

Nu es zinu stabili, ka šķirnes kaķi neņemtu. Jo ir pilna pasaule ar bezšķirnes kaķu kuriem trūkst mūsu mīlesība. Un viņi ne ar ko nav sliktāki par šķirnes kaķiem. :)

Un vispār - oliņas viņiem arī varēja teju uzreiz redzēt / sajust, ja rūpīgi pameklēja :D Varbūt mani ir īpaši olaini eksemplāri, bet nu šaubos.

Otra lieta, ap 3-4 mēneši kaķēnam jau var sākt pateikt raksturu. Gan audzētavā, gan patversmē, gan pagaidu mājās, gan "no rokām". 2 mēnešos, kad visi pārsvarā grib jau ņemt, vēl nebūs tik izteikti, tāpēc izšķirošākais būtu mazliet nogaidīt, lai parādās tās iezīmes.

Šim nu es nekādi nevaru piekrist. Tieši šobrīd manā gultā spēlējas / kaujas divi teju 8 nedēļas veci kaķu puikas, kam atšķirīgās rakstura iezīmes varēja pamanīt jau kopš brīža, kad sāka rāpot, ne tik gulšņāt vien.

Mani zvēri uzrodas paši, priekšroku dotu patversmes kaķēnam. Par milzu naudu šķirni nez vai pirktu, bet ar savu izpratni par estētiku pieļauju, ka kādu dienu uzrastos vēl kāds - specifiskāks - zvērs. Mana kaķene vnk sāka klīst ap māju un pamazām tajā ievācās pati. Pilnīgs 'wild' lauku kaķis, kas no cilvēkiem baidījās un ēda tikai peles / putnus, pāris mēnešu laikā pārtapa par murrājošu mīļuma kamolu. Nagus pret mani nav palaidusi ne reizes, agresivitāte nulle. Ne reizes neuzšņāca pat tad, kad līu viņas bērnus mīļot :D

Pilnīgākās muļķības.

Es to vienā ļoti interesantā dokumentālajā filmā dzirdēju. Nesaku, ka nevar mainīties, bet ar to domāju, ka nav viegli un pāris nedēļās tas nenotiks. :)
Manējā arī sāk pārtapt pamazām par kaķi, nevis tīģeri..bet pirmos mēnešus nekāds progress īsti nebija.

ā, un milzīgs pluss rīdziniecei :)

kaķiem attieksme pret cilvēkiem izveidojās pirmajās 5 dzīves nedēļās

Pilnīgākās muļķības. Zinu ap 30 kaķu, kas dažādos vecumos, pat līdz 1,5 gada vecumam, uzņemti pagaidu mājās, un no šņākoņiem ir pilnībā palikuši par mīluļiem. Jā, viņi nekad nebūs kompānijas dvēsele un daļa baidīsies no sanākušiem svešiniekiem. BET! Tieši tādu pašu stāstu šobrīd stāsta mana priekšniece, kas pirms 1,5 gada ar papīriem un no audzētavas paņēma britu kaķenīti.

Otra lieta, ap 3-4 mēneši kaķēnam jau var sākt pateikt raksturu. Gan audzētavā, gan patversmē, gan pagaidu mājās, gan "no rokām". 2 mēnešos, kad visi pārsvarā grib jau ņemt, vēl nebūs tik izteikti, tāpēc izšķirošākais būtu mazliet nogaidīt, lai parādās tās iezīmes.

Mans personīgais kaķis ir no ielas, zināju, ka izmests māju runcis, bet 2 gadus neizgāja uz kontaktu, no visiem baidījās. Pamazām vairāk sāka atmaigt, līdz jau varēju paņemt pie sevis.
Šā brīža pagaidu kaķēns, tikko ielaists mājās (~3mēn.), rāpās pa sienām augšā, lai tikai aizmuktu. Tagad es uz wc nevaru mierīgi aiziet, jo uzreiz lec klēpī, baksta ar purnu, lai mīļoju :D No citiem gan bail - būs uzticīgs savam vienīgajam, īstajam saimniekam.

Eh, sagribējās kojās pašai savu pūkaini.(l)

dzirdot, cik šobrīd patversmēs ir dzīvnieku, ņemtu no turienes