Labrīt... nē, sliktrīt!
Šausmīgi grūta pirmdiena, miegu ciet viiiisu laiku! Jūtu, ka man nāk virsū diezgan briesmīga rudens depresija, apzinos, ka visu laiku sevi laužu un esmu nelaimīga par situāciju, kurā patlaban atrodos, bet īsti nezinu, kā to visu mainīt. Ehhhh.
Un tas ir tik stulbi, jo tieši tāpēc palieku grumpy un diezgan ļauna pret apkārtējiem, kaut gan pati par sevi tāda nemaz neesmu. Pirmdienas kļūst vienkārši par ļaunu murgu un nespēju vairs atrast spēkus, lai to pievārētu.
Bet šodien plānā skola - darbs - skola. Vismaz uz darbu eju ar smaidu sejā...