Negirbu vairs zaudēt laiku

viņš aizmuks jūtot tavu izmusumu , atslābsti taču !

Tur jau tā lieta! To es apzinos, tāpēc negrasos pieļaut to :)

Tāpēc arī prasu pēc padoma

nu bet ko tu vari darīt ? saņemies un ļauj visam ritēt savu gaitu ....

Bet viņš takš apgalvo,ka grib ģimeni. Ne tā?

Nu virs 30 jau nav nekāda traģēdija, joprojām esi jauna sieviete un visu vari pagūt, gan jau nav tev 50.

Nezinu, cik ilgi esat kopā. Ja neilgi, tad visticamāk vīrietis negribēs momentā skriet uz baznīcu un bērnus taisīt un tas ir diezgan loģiski.

Visam ir savs laiks. Ja ir lemti tev tie 3 bērni un precības, tad tev tas viss arī būs, ja nav, tad nebūs ar steigšanos vai bez.

Jūs par to esat runājuši? Kādreiz ne uzstājīgi, tā starp citu vari pajautāt ko viņš domā par bèrniem un kad gribētu. Iespējams, ka viņam nekas nav pret jau tagad. U
Pārtrauc izsargāties un baudi dzīvi. Un nav jau teikts, ka neizsargājoties jau pirmajā reizē izdosies. Tik pārāk neiespringsti uz rezultātu, citādi būs pretêjs efekts :-D

Klusums, jā, viņš grib ģimeni, bet ne jau rīt. Bet es jau kaut šodien esmu gatava :) Nu tas tā pārspīlēti, bet domu sapratāt.

Man viena paziņa nākammēnes dzemdēs bebīti no sava nesen apprecētā un par sevi jaunākā vīra. Viņai ir 45 ;-) Citai draudzenei savukārt ļoti līdzīga situācija kā tev - viņa grib bērnus un ģimeni, viņš īsti nejūtas gatavs, bet izšķirties arī nevar (viņi ir mēģinājuši), jo ir sajūta, ka viss pa īstam un ir īstie cilvēki viens otram. Tā nu viņi mēģina visu izrunāt un sarunāt - dot viens otram laiku un runāt par savām sajūtām un šaubām.

Man arī ir "drusciņ virs 30" un arī ir zināma diskomforta sajūta šajā jautājumā, jo es nespēju izlemt - gribu vai tomēr nē. Un vīram tāpat. Tajā pat laikā mums abiem sakrīt viedoklis, ka, ja metīsimies šajā projektā, tad mums būs vismaz 2, vēlams 3 un ar mazu vecuma starpību. Bērni ir forši un mēs būtu labi vecāki, bet tajā pat laikā arī šobrīd esam ļoti laimīgi divatā un nav sajūtas, ka kaut kas pietrūkst :-/ Tā nu es te mokos šaubās :-)

Tu mani ljoti atgadini manu, nu jau bijusho, labaako draudzeni, kura izmisigi ar katru virieti gribeja kopdzivi, kazas, bernus, bet visi no vinjas aizmuka, tie virieshi bija ari man pazistami un taa ari pateica, ka atbiedeja vinjus - vinjas veelme peec taa visa. Tagad vinja ir atradusi citu virieti ar kuru nakamaja dienaa saka dzivot kopaa, abi doma par kazam, berniem utt.


Ja negribi aizbaidit sho virieti, nomierinies. Kas zin, varbut peec daziem meneshiem viss mainisies?

Ja jau gaidīji tik ilgi, tad pagaidīsi vēl pāris gadus. ;-)

Esmu pāris maemešus jaunās attiecībās. Vīrietis par mani ir vecāks. Mums abiem ir bērni no iepriekšējām attiecībām. Man gadu ziņā nav kur skriet, viņam gan nav dikti daudz tā laika..gadu ziņa, lai radītu bērnus, jaunu ģimeni. Abi izrunājām šo jautājumu un vienojāmies nedaudz nogaidīt. Kopā vēl arī neplānojam dzīvot. Tajā pat laikā vienojāmies un devām sev +/- 2 gadus..precībām. Domājam tikai pēctam radīt kopīgu ģimeni. Mans vīrietis ir ļoti saprotošs, varu ar viņu runāt par visu, kas man uz sirds. Šajā gadījumā ieteiktu jums arī atklātu sarunu. Pastāsti, ko tev tas viss nozīmē. Ja esat kopā salīdzinoši nesen, uzreiz skriet pie altāra un radīt bērnus var būt riskants pasākums.