Mans bēbīts vēl ir puncī.
Apzināti neplānojām, bet vienmēr zināju, ka mana drauga sapnis ir viņa paša bēbītis, ko mīlēt un audzināt. Teikšu tā, nebūtu viņa, nejustos tik nobriedusi. Bet tas tiešām ir skaisti, tagad mūsu domas ir koncentrētas uz mazo. Redzu cik laimīgs ir viņš, un arī pati saprotu, ka bērns tas ir liels dārgums.
Īpaši kad iejuties no malas un paraugies uz ģimenes svinībām, vai kādos svētkos, tā ir vecākiem īsta laime, kad apkārt ir bērni, tie faktiski ir vienīgie tavas dzīves līdzgājēji, protams, kā tu izaudzini.
Diemžēl man iepriekš karjera nebija tā izdevusies, kā gribētos, bet darbs bija normāls, izglītība arī. Ceru, ka pēc bēbīša tas būs vēl lielāks stimuls sasniegt ko vairāk. Draugam arī darbs ir labs, izglītība laba, mājokli īrējam bet no stabila cilvēka, kurš tikai priecājas ka esam viņam tādi īrnieki, platība kā mūsu ciemiņi vienmēr saka, par lielu diviem :D. Tā nu mums tagad būs trešais, mīlēts un gaidīts :)