Jūs te skaldāt matus par detaļām, bet es aizdomājos līdz variantam, ka Brunis satiek kādu ne parāk pašpārliecinātu, bet sirsnīgu meiteni, kas nečīkst par trīsstundīgu riņķošanu pa Bastejkalna līkumiem, nerauc deguntiņu par lētā gala bairīti, no kā nākamajā dienā galva sāp. Iemīlas, pieķeras un sāk dzīvot ar Bruno. Cik traumatiskas gan varētu izvērsties šādas attiecības, ņemot vērā, ka visu lēmumu piņemšanā Brunim būs pirmtiesības un čalis vienmēr gaidīs bezierunu piekrišanu. Jo, ja jau meitenei patīk pastaigas un alus, viņš pieņems, ka arī visos citos mazajos un lielajos dzīves jautājumos abu domas allaž būs identiskas.
Mazs, stūrgalvīgs knauķis, Tu, Bruni, esi! Proties un lien laukā no sava kokona, kazi, ja būsi pietiekami apķērīgs (un mazliet cilvēciskāks), izdosies vēl par tauriņu kļūt!