Sveikas dāmas! Aj, man no jums te padomu vajag...
Pēdējā laikā vai rudens depresija pienākusi, vai pāragrs PMS, bet nu tik briesmīga pašsajūta, slikts garastāvoklis, viss kaitina, esmu īgna un neapmierināta. Tā vien gribas, kā raudāt un paslēpties zem segas.
Esmu super ātri aizkaitināma - uz draugu izlieku visas dusmas, strīdamies daudz. Ja agrāk kaut ko piecietu viņa attieksmē, kas neapmierina, tagad tikai visu speru ārā ko domāju. Un galvenais, ka sevis tik žēl.. Guļu gultā un raudu, šis pienāk klāt lai samīļotu, bet es neļauju. Tai pat laikā esot darbā tā vien gribas viņam rakstīt un pačīkstēt par slikto pašsajūtu.
Nezinu, kas ar mani notiek, bet nu tāaads nīkulis iekšā. Māju kārtot negribas, sēžu kā bomzītis zem segas gultā un nevaru saņemties nekam. Nu pilnīga lupata jūtos! Un tas tiešām grauj attiecības arī ar līdzcilvēkiem, draugiem, kolēģiem. Ne ar vienu runāt negribas, viss kaitina un aaaaah.
Ko jūs darāt, kad uznāk tādi melnie? Ja vispār uznāk... :D
Jau vairs nezinu kā saņemties, kā uzlabot sev ikdienu. Zinu, ka draugs varētu vērt par labu ar lielāku mīļumu, taču cik skatos, viņam pašam slikts garīgais, un nu jā - pašai vien ar saviem dēmoniem jātiek galā. Kā jums šis rudens? Nerada depresīvu garastāvokli? Cerams, ka nē, vēlētos iedvesmoties no jums! :)
Varbūt arī esmu nogurusi no daudzām lietām, un tagad tas viss krātais nāk ārā... Darbs, attiecību uzturēšana un citas lietas. Nepazīstu sevi vairs. Kā atgūt sevi atpakaļ? Vai ļaut, lai visi pārdzīvojumi tomēr nāk uz āru?
Paldies jau iepriekš!