Cik daudz

Un es to domāju ka atpūtu laukos no pilsētas vides. Savā dzīvē,godīgi,neesmu saticis NEVIENU cilvēku,kas piemēram vasaru gribetu pavadīt sasmirdušā pilsētā. Visi kā viens mūk atgūties uz laukiem un uz pēc iespējas ilgāku laiku. Tiešām bezinu nevienu,kurš tā nedarītu,tadel arī tā vispārinu.

Katram ir savi plusi un mīnusi, bet tāpēc jau mēs neesam sliktāki viens par otru. Kamēr viens otru uzskatam par līdzvērtīgiem.

Interesants apgalvojums, ņemot vērā, ka tu nepārtraukti nodirs pilsētu un pilsētniekus kā sliktākus, kā idiotus, stulbeņus, sliņķus utt. Kur tad paliek nebūšana labākam vai sliktākam par otru? Jeb tas ir domāts, tā, ka par laukiem neko sliktu teikt nevar(jo neviens nav labāks vai sliktāks), bet pilsētniekus var nodirst pēc pilnas programmas un tad nekāda vienlīdzība nedarbojas?

beigu beigās var taču aizbraukt uz nedēļu vasarā , lai gan es jau esmu gatava pakārties, neskatoties uz to, ka biju vienā no skaistākajām Latvijas vietām ar stāvkrastu un dzintara jūru , tur reāli nav ko darīt .

es domāju, ka visiem ir skaidrs, ka, ja salīdzinātu vidējo IQ un vidējās zināšanas par ekonomiku, mākslu, vēsturi pilsētā un laukos, pilsētnieki vidēji uzrādītu labākus rezultātus

IQ tev dzīvē tāpat neko daudz nelīdzēs tas ir tikai skaitlis.

Satikās divi inteliģenti. IQ tests ir loģikas tests. Lai to pildītu, nav vajadzīgas skolā apgūstamas zināšanas.(Tiem, kas nezina, šis tests sastāv no uzdevumiem, kur ir pēc loģikas ir jāizdomā, kam jābūt nākamajam virknē). Līdz ar to šajā testā labi rezultāti nekādi nav sasaucami ar dzīvi vairāk vai mazāk apdzīvotā vidē.

Turpinot tēmu par intelektu pilsētas vai lauku vidē, gribu teikt, ka katrs cilvēks izvēlas sev dzīvesvietu atbilstoši tam, kādu viņš sevi redz. Ja cilvēks nejūtas komfortabli konkrētajā vidē, neko viņš tur nesasniegs, neatkarīgi no tā, vai pilsētvides tipa cilvēku aizsūtīs uz laukiem, vai otrādi. Ja cilvēks vidē, kurā dzīvo, nejūtas komfortabli, ilgtermiņā viņš kļūst nervozs, bet no nervoza cilvēka gaidīt sasniegumus ir muļķīgi.

Kas attiecas uz to, kāpēc mūsu laukos ir tik daudz pamestu sētu, tad te nu lielais paldies jāsaka pastāvošajai ekonomiskajai situācijai. Laukos darbavietu nav daudz. Vienkārši nav - ļoti reti kad kāda atbrīvojas vai rodas no jauna. Ir vai nu jāstrādā tādā darbavietā, kāda ir, vai jābraukā uz pilsētu, kas, atrēķinot ceļa izdevumus, ne vienmēr ir izdevīgāks risinājums.
Uzturēt saimniecību par tām algām, ko laukos var saņemt, tas ir ļoti grūti. Tā jau liekas nekas - pats izaudzē kartupeli, pats cūku un govi, kas vainas dzīvei?
Pirmkārt jau tas, ka lai būtu kur to kartupeli un cūku audzināt, ir nepieciešama zeme. Zeme nozīmē vai nu nomas maksu vai nodokļus. Tas pats attiecas uz māju ar tai piegulošajām saimniecības ēkām.
Lai audzētu dārzeņus, zeme ir jāapstrādā un jāmēslo. Protams, atradīsies kāds, kas gudri tūlīt teiks, ka var pa vakariem uzrakt sev dārziņu un nomēslot ar kūtsmēsliem. Es gribētu gan redzēt, kurš no jums, pēc smaga darba tuvākajā fermā/gaterī/mežistrādes uzņēmumā, hektāru ar lāpstiņu uzraktu, ar ķerru savestu tos mēslus un apraktu vēlreiz. Cik tas mēnešus jums aizņemtu? Tāpēc to dara traktors. Nav vairs kolhoza laiki, kad par puslitriņu kaimiņš uzara. Tagad arī par to ir jāmaksā. Cūķim vajag ne tikai zāli, bet arī miltus, kartupeļus un vetārsta uzraudzību. Elektrība joprojām maksā naudu. Ja tas jāuztur no algas, ko laukos var nopelnīt, tā paplāni būs.
Saimniecības, ko likvidēja PSRS laikos, pēc kolhozu sabrukšanas nemaz nebija tik viegli atjaunot. Kādam naudas pietika, kādam ne. Iespējams daļa, no šeit rakstošajiem 90to sākumā bija tik mazi, ka pat īsti neatcerās tos laikus un to, kā cilvēki tolaik laukos cīnījās, lai vispār kaut kas būtu. Pilsētās vismaz ražošana bija. Kāda nu kurā, bet bija, neatkarīgi no tā, vai īpašnieks bija valsts vai AveLat. Cilvēki brauca tur, kur ir darbs, jo ēst taču gribējās gan pašiem, gan ģimenes jābaro. Tā tās sētas tukšas palika.
Tagad viņas atjaunot, tā ir liela nauda. ES līdzfinansējums? Tiec vispirms pie viņa. Ir jāraksta plāns, kas būtu sīkums, bet plānam ir jābūt tādam, lai ES ne mazākās domas nerastos, ka tas var nenostrādāt. Tūrisms neiet cauri, lauksaimniecībai noiets mazs. Piemērs ar zivju dīķi ir viens no retajiem veiksmes stāstiem. Ja visi sāks audzēt zivis, arī šim cilvēkam nāksies domāt, kā vēl nopelnīt naudu. Turklāt, nav runa par kaunu stāvēt Centrāltirgū. Tāda kaite novērojama tieši pilsētniekiem, kuriem ir izvēle darba ziņā. Lauku cilvēks pats atbrauc, pats notirgo un brauc mājās. Viņam ir dziļi pie vienas vietas, ko par viņu domā. Bet, ja vīram ar zivīm uzradīsies 200 konkurentu un viņi visi tirgos zivis, zaudētāji būs visi - tai produkcijai nebūs noieta cilvēku pirktspējas dēļ.
Ja arī tas līdzfinansējums dabūts un sākas zemes iekopšanas darbi, tur atkal jārēķinās gan ar to, ka ar lupu staigās pakaļ, gan ar to, ka var būt neražas gadi. Naudu neviens zaudēt negrib, tāpēc bankas nelabprāt dod kredītus tehnikas iegādei, kas nepieciešama nopietnu platību apstrādei.

Dzīvot laukos ir ne tikai fiziski, bet arī morāli grūti. Morāli grūti tas ir neregulāro ienākumu dēļ. Ja ir sava saimniecība, kas nes peļņu, jārēķinās, ka ar ienākumiem no attiecīgās produkcijas var nākties dzīvot ilgi - no slimībām nav pasargāti ne augi, ne dzīvnieki. Tad nu visu laiku ir jārēķina, jādomā un nevar kā pilsētā - papilddarbiņu paķert, tur tās opcijas nav - liela saimniecība aizņem daudz laika.

Pārsteidza tumsonība par to, ka laukos ir problēmas ar higienas normām. Tas ir aplam. Daudzās mājās kanalizācija jau sen nav nekas jauns, bet tur, kur tās nav, to var ievilkt. Vēl mani sasmīdināja tas, ka te bariņš pat nenojauš, ka ļoti daudzām privātmājām ir kanalizācijas bedre, kuru 2-3 reizes gadā iztīra. Tas tā ir ne tikai laukos, bet arī pilsētās.

Viss nav melns vai balts. Ne pilsētnieki visi slaisti, ne laucinieki muļķi. Tā nav.

Still- tas bija domāts tiem un tām kas laukus uzskata par sūdu bedri un lauciniekus par stulbiem.
Tie pilsētnieki kas ir sakarīgi ar tiem problēmu nav.

Ir tā, jā. Ļoti strauji iztukšojās lauki, protams, tāpēc arī liela attīstība nenotiek. Taču reizēm ir prieks skatīties, kad šķiet, ka palikušie tieši jo vairāk cenšas radīt tās iespējas. Tajā Kurzemes pusē, no kuras es nāku, ir klasiski "tukšie" lauki, nesen aizslēdza vairākas skolas (vai pazemināja no vsk uz pamatskolām). Taču tur cilvēki turpina renovēt mājas, būvēt sporta laukumus, trases, ir visādas zumbas un braukā semināri. Atlikušajās darba vietās pārdevēji pelna stipri vairāk kā Rīgas pārtikas veikalu pārdevēji. Ir pa kādam lielajam lauksaimniekam - miljonāram (protams, visā rajonā tas skaits ir uz rokas pirkstiem saskaitāms, bet ir). Tie savukārt nodrošina tās darba vietas "tiem, kam galva nestrādā", kā te izteicās.
Kopumā tieši demogrāfijas dēļ nekas jau droši vien stipri uz labo pusi neies nākotnē, bet, kamēr vēl kaut kas notiek, ir jāpriecājas. Jo pēc tam mēs un mūsu bērni varēsim ēst tikai apsmidzināto un potēto pārtiku visu atlikušo mūžu.
Ja man būtu iespēja strādāt darbu no mājām un dzīvot laukos, es labprāt to darītu. Laukos tu jūti dzīvi pa īstam, tu dzīvo realitātē. Laukos cilvēks pieskaņojas dabas ritmiem un ir daudz lielākā harmonijā ar pasauli. Laukos dzīvojošie arī pārsvarā in general ir laimīgāki cilvēki, jo viņiem nav tā stresa, virspusējības, tieksmes pēc ārišķības (ir jau, bet ne tik daudz). Pilsētnieki ir vairāk inteliģenti, laucinieki ir vairāk emocionāli inteliģenti. Kā Igo reiz vienā intervijā teica: laucinieks nespēj pārdzīvot, ja kādam ir parādā 50 santīmus, pilsētā cilvēki ir viens otram parādā tūkstošus un viņu miegu tas nebojā.
Lai nebūtu pārpratumu, es runāju tikai par "vidējo aritmētisko" no savas dzīves laikā satiktajiem cilvēkiem. :D

Es zinu, ka dažas dāmas šis fakts šokēs, bet laukos ir pieejamas gan dušas, gan tīras, jaukas tualetes. Ja jūs esat bijušas tikai mājās, kur tādu nav - tad tās ir jūsu problēmas. Laukos vispār dzīvot ir forši. It īpaši, ja ir auto un pilsēta ir netālu. Pavasara/vasaras rītos putni čivina aiz loga, katru dienu var skatīties saulrietu, staigāt pa tīru zemi basām kājām, elpot svaigo gaisu. ehh, kas pa dzīvi. Aplams ir priekšstats, ka laukos kaimiņi nav, veikali nav un nekā nav. Viss ir, tikai mazliet tālāk, kā ierastajā pilsētas dzīvē. Man tā liekas jauka sajūta, ka ir kaimiņi, bet viņi ir tādā attālumā, ka nav katru dienu jāskatās un jāklausās ko viņi dara, kā viņu suns rej vai jādzird viņu TV troksnis.

Ja godīgi, tad lauki mani baida. Neesmu arī liela pūļa mīlētāja - sākas panika. Bet, kad iedomājos, ka tuvākāmāja varētu būt 7km attālumā, apkārt nekādu cilvēku, paliek tā bailīgi. Man patīk nedēļas nogalēs paslinkot, pasūtīt ēdamo, bet laukos tas nebūtu iespējams. Arī tas, ka lauki izmirst, man nepatīk, bet tur jau valdība vainīga - tad visiem mācās virsū ar deklarēšanos Rīgā, tad atkal skolas slēdza. Un tūlīt vēl slēgs ciet.

Mans bijušais gan mīlēja laukus, viņa dēļ biju gatava arī pārvākties. Labi, ka attiecības pajuka :D Bet laukos nu nav tikai sausās wc! Ja rokas aug no pareizās vietas saimniekam, var tak uzcelt pili :)

Mana vīra darbs arī ir laukos, ģimenes saimniecībā. Pilsēta nav tālu, patuveni 15 km, nopelnīt arī var normāli. Protams jāstrādā daudz no rīta gaismas, līdz vēlai naktij, bet pluss ir tāds, ka ziemā var par sapelnīto naudiņu atpūsties. Mēs ļoti gribētu arī savu saimniecību, jo visi ģimenes bērni jau strīdās kuram tad nu paliks mantojumā šī. Diemžēl nopirkt tik viegli to lauku māju nav un apkārt nemētājas normālas mājas ar vismaz 10 ha zemi, kas būtu minimālais nepieciešamais. Un ja kādu pārdod, tad cena no 60 - 100 tūkstošiem vismaz. Tā ka nepiekrītu ka lauku sētas stāv tukšas tikai dēļ tā ka neviens negrib iet. Arī Latgalē pabraukājot visa zeme ir apstrādāta un nopirkt savu nemaz nav tik viegli.

kurš jauns cilvēks gribēs dzīvot dziļos laukos ? kur lai tajā derveņā atrod otru pusīti ? vai vēl labāk kurš pēc brīvas gribas pārcelsies uz kaut kādu suņu būtu nekurienes vidū .....!?
Da labi, runaa sava varda.

Es savu dzivesbiedru satiku dzivojot mazaa lauku pagastinjaa kad man bija 16 gadu, tapat leila dalka man zinamo kuri jau pat apprecejusies, ir berni, satikas tiesi mazajos pagastos kuri viens otram patuvu. Laimigakie gadi mana muzaa ir tiesi tur. Tagad gan tur ir loti tukss, vien daudz mazu bernu saradusies. Laika kad es tur dzivoju un gaju skolaa, bija loti, loti daudz bernu, pusaudzu, loti liels kvantums. Skola vien bija vairak ka 400 skolenu kas lauku skolai ir daudz. Tagad laikam padaudz zem divi simti. ja agrak bija a un b klases, abas lidz 30 skoleniem, ari vidusskolaa tad tagad videne pat bijusi 5 skoleni viena klasee. Man ir loti, loti, loti zel, ka taa.

Un ir planots atgriezties vismaz tuvuma sai vietai, mums abiem loti mila vieta un tapat ir lielai dalai kuri tur augusi, dzivojusi. Nemaz uz tam pilsetam ta neraujas no labas gribas.

es vispā , godīgi nesaprotu kā var dzīvot ne pilsētā , jopcik , iedomājies ziemā uz veikalu tikt pa ceļu kuru neviens netīra ? kā uz turieni ātros izsaukt , nē nu izsaukt jau var un tad gaidi 3h kamēr atkartīsies ... tur taču nav cilvēka cienīgi apstākļi
A vot ne tikai patik, bet rautin raujas uz tadam vietam. Man visi radi dzivo lauku vienseetaas un kautka neatceros, ka butu bijusas problemas ar celiem jo tos izstumj ja ne pagasta darbinieki tad gimenes viriesi gan. Un arsti pat no Kuldigas, kas ir patalu, atri vien ziemaa bija surp kad putinaaja, celu knapi redzeeja.

Vienmer atceresos savu milako skatu agra rita stundaa, idejiski sitaa




Nekad neviens man neieskadros,ka pilseta ir labak. Citiem ir , man nav.

Un cilvēki labie, nevajag domāt ka dziļākajos laukos nevar iekārtot labierīcības un dušu, tas arī ir apsurds. To ir iespējams izdarīt un nekas pārcilvēcisks tur nav.

Protams ja rokas neaug no pakalas. Tapat ir apsildamas gridas, pirtis, pat pasu rakti dikisi kur var peldeet.

Nu cik tad gadus tas cilvēks būs spējīgs iet mežā vākt zariņus utt. Kā aŗi cik es esmu redzējusi, par zaru vākšanu neviens bagādību arī nemaksā. Tad jau ir jāiet uz baļķu zāģēšanu kur vajag savu zāģi un sajēgu par to, vai pat ja ir tās tehnikas speciālās kurām ir apliecības utt. Tad jau pavisam labi var pelnīt. Ok vasarā tad vāks tos zarus visu dienu, reāli būsi pārguris izsaucis un to pašu nopelnīto naudu vien noēdīsi, ziemā vispār būs grūti, jo vajag siltas drēbes, tad ir drausmīgi karsti fiziskā slodē un nedod dievs vel noģērbies un saķer kādu karsoni.
es atvainojos, bet tev vispar ir kada sajega no lauku dzives un meza darbiem? Jas ir sorry, bet tu konkreti fantazee.

Ja cilveks ir stradigs, vinjs pirmkart ir norudijies stradajot pie tadiem apstakliem, otrs, nogurums ir otrskirigs. Ja labi strada nauda nak smuka, loti smuka. Un tagad nav sliktak. Agrak kad mans draugs vel stradaja Lv, palidzeja tevam mezaa, divas dienas 150 ls uz rokas, nekadu problemu. Bet nu jastrada protamss no rita gaismas lidz vakaram. Tacu man paveicies ar loti stradigu virieti, tapat visa vinja familija tada, ari mate un masas, bralis. tadi cilveki ari laukos nepazudis. Parejie cikst, ka gruti.

Es negribu izklausities launa, bet te dala ( ne tiesi tu moss joker), runa par lietam, par kuram ir tikai lasijusas un ir tikai mistiska nojausma.

Man patīk nedēļas nogalēs paslinkot, pasūtīt ēdamo, bet laukos tas nebūtu iespējams.

Vispār jau arī uz laukiem var pasūtīt ēdienu ja pilsēta nav ellē ratā vai ja tev ir tā nauda ko maksāt par piegādi.

Beibe.Marta Ja cilvēkiem ir zavi meži un paši iet tur strādāt un tieši kā tu saki no rīta līdz vakaram kamēr gaisma, tad jā protams ka var labi nopelnīt, bet vot ja iet algoti strādāt tad nu tie stāsti ir bieži vien arī ļoti skumji (t)
Un tiešām es nerunāju par cilvēku kam nav galva uz pleciem vai kurš ir slinks, bet gan par tādu kuram laikam jau nepaveicās ar apstākļiem un iespējām savā laikā laukos.
Iet gan cilvēks strādāt mežā, tas gan ir ģimenes labā lai mājai kaut vai jumtu iegādāties vai ko tādu. Vasarā viņi mežā nevar pelnīt jo ir purvaina zeme, tad nu gaida ziemu kad viss sasalst un var kaut cik iebraukt ar traktoru lai baļķus izvilktu u.t.t. Vasarā draugs ļoti daudz iet sēņot lai piepelnītos. Ģimene audzē dārzeņus pārdošanai, diemžēl tomātus gan vairs nav idevīgi audzēt priekš tirgus jo tur jau tikgū ir tik daudz tie lauku tomāti ka nākas vai nu pa kapeikām pārdot vai arī vest atapakaļ un pašam ēst.
Ogot arī ģimenes sievietes iet, mani ieskaitot tā kā tur arī ko piepelna.

Bet nu diemžēl viņiem ģimene ir liela, bērni daudz un rezultātā nauda vienkārši pelnītā daudz nepaliek pāri lai ko vairāk attīstītu, kā arī tur ir savi konflikti ar vecākajiem cilvēkiem kuri tā vietā lai attīstītos labāk varētu teikt ak degradējās un pat necenšas uzlabot apstākļus, tāpēc tieši mana drauga laukos tur ir nereāli ko panākt jo ne ir atbalsts no ģimenes, ne pat gana labs darbs kur samaksātu normāli lai varētu kopats bīdīt.

Drauga gadījumā labāk ir tiešām pārvākties uz Rīgu, te vairāk pelnīt, iekrāt naudu un tad skatīties kur varētu iegādāties pašiem savu viensētu kur arī varētu ko veidot augšā ar to pašu mežsaimniecību jo tur draugam lielas zināšanas + vel ko saistībā ar galdniecību. Man jau tad būtu viegli, vajag tikai tiesības, internetu un darbu no mājām un es arī varu tajos laukos dzīvoties :D

MJ, dzīvojot laukos nevar uzreiz par miljonāru palikt. Protams, ka man nebūs tādas naudas, ko maksāt taksistam par to, ka no mazpilsētas picērijas man atvedīs picu uz laukiem, kuri ir ap stundas brauciena attālumā. Viss ir atkarīgs, kur tie lauki ir novietoti - ja tuvākais ir mazpilsēta, tad neko jau nepasūtīs. Lielpilsētas tuvumā atkal jāskatās, vai viņi maz tik tālu apkalpo. Tas nav kā noskaitīt līdz 3.

L.. Nav pat vajadzīgi taksisti. Tās pašas tuvākās pilsētas restorāni/picērijas utt. Piedāvā ēdiena piegādi, pietam daudzām piegādēm arī ir tas ka ja tu konkrētā summā iepērcies, tad piegāde ir par brīvu ne tikai pilsētā pašā.
Vispār ja labi grib tad tiešām var atrasts iespējas kur var pasūtīt, protams citur tas var būt daudz dārgāk un neizdevīgi, bet ja tuvumā ir kāda mazpilsēta kur ir kafeinīca tad arī ļoti jauki patiesībā ir vienkārši sestdienas rītā aizbraukt uz turieni un paēst uz vietas jo tur pat nav tā atmosfēra tāda kā Rīgā piemēram, tur pat tas ir patīkami relaksēties sabiedrībā :)

Un var arī kāds ar mašīnu aizbraukt un savākt to pasūtījumu lai lētāk maksātu utt.
Ja piemēram to ēdiena pasūtīšanu veic katru dienu, piemēram uz darba vietu, vai arī katrās brīvdienās tad jau arī ar laiku parādās konkrēts taksists kurš to mēdz piegādāt un reizēm arī dēļ tā viņš pat pa lētāku naudu piegādā, jo viņš zin ka viņam būs izsaukums vai nu katru dienu uz turieni/vai nedēļā to konkrēto vienu reizi.

Nu ēdiena piegādāšana nav pasaules gals arī laukos. Un nevajag būt milionāram lai to vienu reizi mēnesī pasūtītu to ēdienu, ja jau tik ļoti gribās.

L.. Man pašai gan laukos nekad nav prasījies pēc ēdiena piegādes, daudz labāk patīk tieši tas ka ar mašīnu var aizbraukt uz to mazpilsētu/pilsētu un tur paēst un pastaigāties mierīgā gaisotnē :)

Vai viss labāk ir šašļiku uzcept laukos un saēsties lauku labumus (l)

MJ, es vienkārši sen laukos neesmu bijusi. Ja runājam par situāciju, tad manis teiktais attiecinātos uz Kuldīgu un laukiem, kur man piedāvātu pārvākties. Varbūt arī, ja tur nonāktu, domas mainītos. Bet tagad, kad ir pierasts pie savādākas ikdienas, vides, ir grūti iedomātoes, kā būtu tad. Man vairāk laikam patiktu ciematā dzīvot - nav tālu no pilsētas, ir sava māja, kaimiņi arī, bet netraucē. Piegāde arī laba, taksisti pazīstami. Varbūt kaut kas Kuldīgā ir mainījies, bet kad tur dzīvoju, bija tikai viena picērija, kas piegādāja uz mājām.

Bet nosodīt cilvēkus par bēgšanu no laukiem nevajadzētu nevienam. Nu nav tur, viss tukšs un skumīgs. Vajadzētu domāt, kā dzīvību atgriezt, nevis reizi gadā pilsētas svētkus uztaisīt un kādu māju nosvilināt, lai būtu tauta.

L.. Nu bet man jau liekas tas tā mazliet smieklīgi ka lauku dzīve tā kā atbaida jo lūk uz mājām nevarētu/ vai maksātu dārgi pasūtīt ēdienu. Tas ir viens tāds maziņš sīkums bez kā var iztikt un tā vietā var nākt tik daudzi plusi dzīvei laukos.
Nu nevarēsi pasūtīt ēdienu, bet ja ir tas pats dīķis ar pašu ielaistām zivīm vai netālu vieta kur maķšķerēts kā grantskalni, tad tur ir arī tik forši ka mierīgi savā nodabā vari pamakšķerēt, ko noķert un tad mājās pagatavot. Ja ir kūpinātava tad vispār super (l)

Un ko tur pasūtīt ēdienu, velns to ēdienu pats var uztaisīt un 100x gardāku mājās un pat lētāku pat ar visiem benzīna izdevumiem lai brauktu pakaļ pārtikai :) Ja arī nemāk tad var iemācīties, ja negrib, tad var aizbraukt uz pilsētu paēst vai pasūtīt tomēr ar sakostiem zobiem pa to dārgo piegādi.


Protams, es arī negribētu skriet uz dziļākajiem laukiem jo vienkārši tur man ar darbu būtu kā būtu, ja neskaita lauku darbus, bet jā man arī viss labāk patiktu tomēr ārā no Rīgas dzīvot, bet gana tuvu lai nebūtu 3 stundas jākuļas ceļā :D

Laukos tas ir skaidrs iemesls - darbs.

Tagad lauksmainiecībā nodarbināto skaits ir 10-20 reižu mazāks, nekā tad kad cēla kolhozu ciematus.
Bet situācija ar apstrādāto zemi ir daudz labāka nekā 90tajos.
Šovasar izbraukāju Latgali, apstrādāto platību ir diezgan daudz.

Viensētai ar 10-20 ha zemes ir ļoti grūti izdzīvot, tāpēc naturālās saimniecības bez citiem ienākumiem nevar pastāvēt.