Bet visiem nenoveicas ar tiem labajiem darbiem lauks, nu nenovecas. Retais dabū tik labu darbu kur var labi sapelnīt un tad dzīvot cepuri kūldams. Tavējam varbūt ir ar to paveicies, bet ko darīt tad kad spēki būs izsīkuši un nevarēs vairs to fizisko darbu darīt tā? Mugura sāpēs, rokas būs nomocītas?
Tie gadījumi visi nav vienādi un pat gribot to labo darbu nemaz tā nevar atrast. Mans draugs tam ir piemērs ka vienkārši laukos nu nav tās iespējas un jā ir darbs, bet tas ir par kapeikām lai gan dara tik pat fiziski grūtu darbu kā tavs pazīstamais kurš pelna lielas summas.
Ja tiešām var nopelnīt lielas summas tad ir jēga, bet ja iet runa par minimālo algu, tu atnāc mājās nomocīts un iekrīti gultā līdz nākamajam rītam, kārtīgi nepaēd un atkal raujies uz darbu lai tik to minimālo pelnītu, tad cik ilgi tā cilvēks gribēs dzīvot?