Eh, no rīta kļūdījos - darbā nebija daudz darāmā. Bija ĻOTI daudz darāmā. Kārtējā diena, kad, kā izeju no darba pa durvīm, knapi varu valdīt asaras. Tas apjoms, kas jāapgūst, ir nenormāls, nav vēl šo pāris mēnešu laikā bijusi tāda diena, kad nesastaptos ar kādu jaunu problēmgadījumu, kas jārisina. Vadītājs saka, ka man ļoti labi iet, ka tas normāli, parasti pēc apmēram pusgada visi kārtīgi iejūtas tajā visā, bet es tāpat jūtos slikti, ka netieku vēl viena pati ar visu galā :'-(:-/ Protams, protams, ir arī labas dienas, citādi es tur vairs nebūtu, bet tās sliktās dienas šķiet tiešām sliktas, neesmu radusi, ka kaut kas man paņem tik daudz laika, lai apgūtu.