Story, tieši tevis aprakstītais mani attur no ceļošanas, jo man liekas - kāda jēga aizbraukt ceļojumā, ja nevarēšu ar visu sirdi un dvēseli baudīt ceļojumu, jāpielāgojas bērna režīmam, jāuztraucas, vai bērns nesāks protestēt (esmu no tiem, kas pārdzīvo par bērna raudāšanu publiskā vietā, t.sk. lidojumā). Visu dienu likt bērnam sēdēt ratos šķiet nežēlīgi, dzīvoties ar bērnu pie baseina nešķiet atpūta, jo jāvaktē, lai neierāpo/neiekāpj baseinā, jāskraida pakaļ... Vārdu sakot, man ceļot ar zīdaini galīgi nešķiet ērti, tāpēc es pagaidīšu vai nu saprātīgu vecumu (neuzskatu, ka 1 gada vecumā var kaut ko sarunāt), vai arī brīdī, kad bērns būs gatavs nakti gulēt bez vecākiem, izlūgsimies radiem nedēļu brīvlaika 8-) BET es atzīstu, ka man grūti izkāpt no savas komforta zonas, tāpēc priecājos par tiem vecākiem, kas tomēr nebaidās un dodas ceļot kopā ar sīčiem :-)