Attieksme pret bērnu

Bet tomeer tu esi kopaa ar sho viirieti, taatad tev shii nemaz nav tik liela probleema un vinjsh ir tev labs. Ja taa nebuutu buutu, sen buutu pasuutiijusi vinju rataa.

Nevis virietis ko bernam ko nodara, bet tu pati- veidojot attiecibas ar cilveku, kas neciena tavu bernu un nepienem vinu. Kadu kopigu bernu tu gribeji ienemt, zinot so faktu?! Pati uz sevi paskaties pirms tiesa otru- vins savas kartis ir licis galda- tu biji ta kas palika, tatad pienemi!

Anne Shirley , ļoti pareizi pateici, es domāju tieši tā pat. Tas jau ir beigu sākums. Tēmu rakstīju ne jau lai izlemtu kā rīkoties, drīzāk lai izkratītu sirdi

Atvainojos- nezinaju, ka tagad tik atklajas- nemu savu komentaru atpakal. Jaurajums paliek- ko tu sagaidi no diskusijas? Viss tacu kartiba- problema atrisinata.

Kopā neesmu, vnk tiekamies, patreiz jau vairs nē. Diezgan patālu arī dzīvojam, kādreiz bija doma iet dzīvot pie viņa, bet patreiz to vairs negribu. Sema, kopīgu bērnu gribot šādi brīnumi no viņa nebija dzirdēti, tas viss pēc tam no viņa nāca ārā.

Iespējams psiholoģiska trauma, ka nevar būt bērnu pie vainas, jebkurā gadījumā es neesmu psihologs un man tādas viņa traumas nav jārisina

Es pieļauju domu, ka pie vainas ir arī tas, ka tavs bērns vairs nav gluži bērns, bet gan pusaudzis ar savu viedokli par dzīvi. Kaut kur viņiem viedokļi atšķīrušies un sācies konflikts. Nu tas jau vairs nav svarīgi.

Iespējams psiholoģiska trauma, ka nevar būt bērnu pie vainas, jebkurā gadījumā es neesmu psihologs un man tādas viņa traumas nav jārisina

Ja Tu mēģināsi to risināt, psihologs būs vajadzīgs arī Tavam bērnam.

Kā bērns izturas pret vīrieti? Iespējams, Tu nezini kaut ko. :) Ja sākumā bija ok, bet tagad tāds kļuvis, tad es paskatītos arī uz savu bērnu.

Alexxa tieši tā. schoco bērns izturas labi, negribu, lai viņš to uzzin, jo tad viņš ierausies sevī. :-|

Vispār visiem naktsputniem liels paldies par atbalstu, izkratiju savu sāsutumu un palika vieglāk. :-)

Ja būtu jums kopīgs bērns attieksme pret viņu būs cita, jo tã būs viņa miesa un asinis. Bet ja nevar pieņemt sievieti jau komplektã ar bērnu, tad tur nekas nemainīsies. Tas bérns vienmēr paliks kā aiz borta. Ir daudzi forši vīrieši, kas pieņems sievieti ar bērnu, nečakarē ne sev, ne bērnam dzīvi. Ja jau pusaudzis, tad jau vispār kur problêma? Pāris gadi un bērnam būs jau sava dzīve. Tas jau vairs nav mazulis. Laikam tas vīrietis tik tālu neaizdomājas vai nu tu neesi tik svarīga, lai tevi vēlētos paturēt.

Wendy1 viņš jau grib mani paturēt, es vairs negribu, jo man tas nemaz nav pieņemams un es ar to nesamierināšos. Tieši tā kā raksti - pāris gadi un bērnam jau sava dzīve un nopērkot kaut kādas vīnogas ne tikai man ,bet arī manam bērnam viņš jūtas lielais bērna uzturētājs? Smieklīgi. Pat ja būtu mums jau kopīgs bērns domāju sāktos bērnu salīdzināšana un arī tas man nebūtu pieņemams, tikai tad jau būtu problemātiskāk pašķirties

Izklausās pēc parasta skopuļa

+++

Sieviete ar bērnu praktiski vienmēr nozīmē šādu "man bērns ir vissvarīgākais un tu nemaz neej klāt, ja tev kas nepatīk kādā no mums". Neviens cilvēks nesaiet ar kādu kopā tāpēc, lai būtu otršķirīgs viņa acīs un lai cīnītos par savu uzmanību.

Mātes kļūst par vientuļajām mātēm tādēļ, ka pēc dzemdībām iemīl savus bērnus tā, ka vīrus sāk uzskatīt tikai par mātes-bērna apgādniekiem. Un vientuļās mātes atbiedē visus citus tieši tāpēc, ka viņu dzīves ir tikai par un ap sevi-bērnu.
Ja savas sievietes apsēstībā ar bērnu vīrietis var saskatīt arī labo un uz to pievērt acis, tad vīrietim, kura sievietei ir apsēstība ir ar sveša vīrieša bērnu, tas būs par daudz.
Pirmkārt jābūt saiknei vīrietis - sieviete un tikai tad, zem viņiem abiem nāk bērns, ko audzina abi.

Audzini savu pusaudzi viena! Katrs tavs vārds kliedz, ka jums nevajag vīrieti.

(Man arī ir bērns, es zinu, ko tas nozīmē)

Laaura, ja jau īsti nodefinēt savas attiecības nevari, nedzīvojat pat kopā, tad kāpēc mēģinājāt tikt pie bērna? :( Vai Tu gribi, ka vēl viens bērns paliek bez tēva kā Tavs pusaudzis? Ļoti bezatbildīgi :(

Sieviete ar bērnu praktiski vienmēr nozīmē šādu "man bērns ir vissvarīgākais un tu nemaz neej klāt, ja tev kas nepatīk kādā no mums". Neviens cilvēks nesaiet ar kādu kopā tāpēc, lai būtu otršķirīgs viņa acīs un lai cīnītos par savu uzmanību.

Mātes kļūst par vientuļajām mātēm tādēļ, ka pēc dzemdībām iemīl savus bērnus tā, ka vīrus sāk uzskatīt tikai par mātes-bērna apgādniekiem. Un vientuļās mātes atbiedē visus citus tieši tāpēc, ka viņu dzīves ir tikai par un ap sevi-bērnu.
Ja savas sievietes apsēstībā ar bērnu vīrietis var saskatīt arī labo un uz to pievērt acis, tad vīrietim, kura sievietei ir apsēstība ir ar sveša vīrieša bērnu, tas būs par daudz.
Pirmkārt jābūt saiknei vīrietis - sieviete un tikai tad, zem viņiem abiem nāk bērns, ko audzina abi.

Audzini savu pusaudzi viena! Katrs tavs vārds kliedz, ka jums nevajag vīrieti.

(Man arī ir bērns, es zinu, ko tas nozīmē)

Man arī ir bērns un manai mātei ir vīrs, kas nav mans tēvs, tāpēc bez kauna teikšu - tu dzen sviestu, dārgā dāma. Šie ir tie klasiskie stereotipi, ko apraksta sieviešu žurnāli un braši apspriež pseidointelektuāļi šajā un citos forumos. Arhaiska tumsonība. Ieliekam stāstījumā vārda "bērns" vietā vārdu "māte" vai "brālis" - "bērna kārts" vai nepastāv, bet vīrietis tāpat ir skops lunis, drīzākais, ja vien viss te minētais ir taisnība.

Tāpēc papildināšu - autorei ar savu pusaudzi nav vajadzīgs ŠIS vīrietis. Veiksmi. ;)

uj, nabaga bērniņš, cerams , ka viņš nerunā ar viņu nievājoši, izklausās pretīgi. Es nevarētu un negribētu paciest, ka kāds tik apdaliti izturas pret manu bērnu

Tas vienkārši norādā cik ļoti vientuļā māmiņa ir izmisusi, kad jau pirmajā minūtē tam idiotam neparādīja durvis. Ja es būtu vīrietis man arī negribētos barot svešu bērnu un uzturēt, bet šāda attieksme jau ir pa traku.
Tu gribi, lai tavs bērns izaugtu ar pilnīgi zemu pašapziņu un kompleksiem tikai tāpēc, ka mammas brūtgāns bija pilnīgs idiots un vienmēr noniecināja?

Manuprāt diezgan skumji, ja tu vēl jautā forumā, ko darīt šādā situācijā:'-(:'-(:'-(

Ok, visu var saprast- nav labi, ka vīrieti tā pret bērnu, viņam ir galvenākā loma sievietes dzīvē, ok! Bet, nu reti, kad gadās, ja vīrietis tā no sirds pieņem kā savējo svešu bērnu, bet tad tas uzreiz nozīmē, ka sievietei visu mūžu jāpaliek kā vientuļajai mātei, jo bērns ir bērns, un vīrietis to psihi var ietekmēt. Bet, tad kur pazūd sievietes vēlmes? Saprotu, ka tautas viedoklī, ja sievietei piedzimst bērns, tad viņai vairs neko nevajag, bet tā nav. Viņai vajag varbūt pat vairāk nekā kādai, kura ir viena. Es tomēr šajā gadījumā runātu, runātu un vēlreiz runātu ar vīrieti. Ja viņš nemainās, un nevari izturēt, tad ok, iepriekšminētie viedokļi atkal palikt vienai der. Bet jāpriecājas, ka tas vīrietis vispār apsver ar autori būt kopā, jo ne visiem ir tik stipri nervi un gribasspēks, lai samierinātos ar ko tādu. Un tomēr mans viedoklis, ka sievietes vēlmes ir jāstāda augstāk nekā bērna, kas šā vai tā neko vēl nesaprot, bet sievietes gadi skrien, un kad viņa būs ap tiem 50 - 60, tad pie seviš žultosies cik daudz ziedojusi lai bērnam būtu viss ok.