Pusdienas skolā :(

Aha, ideja kā mūra māja. Jurītis un Kārlītis atnāks pirmie un paņems 6 kotletes katrs - viņi ir sportisti un viņiem vajag proteīnu. Nākamā atskries Zane un saliks savā šķīvī pusi salātu bļodas - rīt gribas, bet resnēt - bail.

Pārējā klase draudzīgi sadalīs kartupeļus.

Man skolā bija tāds variants, nav tik traki. Tiesa gan, varbūt pateicoties tam, ka nebijām daudz pusdienotāju, kādi 10 varbūt pie viena galda. Ja kāds gribēja vairāk, tad paprasīja, vai kāds cits kaut ko neēdīs.

Es nekad neēdu skolā pusdienās, jo es pati pirku to kas man garšoja!

Mūsdienās daudzas mātes neprot un negrib gatavot. Tāpēc nav ko brīnīties, ka bērni pārtiek tikai no saldumiem un pusfabrikātiem.

Lai gatavo mūsdienu tēti!

Mana skolā arī gatavoja briesmīgi, atceros, kā sēdēju un knibināju tos dažus burkāniņus un maizīti, jo nekas cits nešķita ēdams. :D Arī no dārziņa tādas pašas atmiņas. Es neuzskatu, ka bērniem būtu jāspiež ēst tas negaršīgais (un ļoti bieži arī neveselīgais!!!) ēdiens. Svarīgi zināt, ka veselīgi un sabalansēti ēst ir ļoti svarīgi un ka no našķiem paēst nav iespējams. Ja bērni to zina, tā ir viņu izvēle, manuprāt...

Pêc cosmo diskusijām sanāk, ka vīrietim ir jādara pilnīgi viss. Sieviete uz visa tā fona izskatās kā dārzenis. Neko nemāk un nevar, viss gatavs rokās jāieliek.

Aha, ideja kā mūra māja. Jurītis un Kārlītis atnāks pirmie un paņems 6 kotletes katrs - viņi ir sportisti un viņiem vajag proteīnu. Nākamā atskries Zane un saliks savā šķīvī pusi salātu bļodas - rīt gribas, bet resnēt - bail.

Pārējā klase draudzīgi sadalīs kartupeļus.

Tāpēc jau teicu, ka šis strādātu tikai sākumskolā, kur ar bērniem kopā pusdieno arī skolotāja un viņa pierauga, lai visi bērni var paēst. Turklāt, ja uz galda ir kotletes, tad taču bērnam jāsaprot, ka viņam pienākas viena kotlete, nevis sešas. Turklāt tas, ko redzēju video - kādas kartupeļu čupas bērniem krāmēja uz šķīvjiem pavāres - es, piedaudzis cilvēks, pusdienās max 2 kartupeļus spēju apēst, ja vēl ir salāti un gaļa, tā ka izskatās, ka bērniem tās porcijas aprēķinātas pēc principa "labāk lai ir vairāk, nekā pietrūkst".

Manai māsai vidusskolā bija šāds princips - ēdieni bļodās uz galda. Un bija viņiem klasē 2 lielēdāji - puisis un meitene. Tad nu bija tā, ka visi pārējie vispirms uzlika sev un tad abi lielēdāji visu pārējo salika sev. Turklāt, ja ēdiens tiek servēts bļodās, tad lielie mēdza ņemt arī no blakus galdiem, kad jaunākas klases paēdušies, viņu palikušās bļodas.
Ja ēdiens tiek servēts šķīvjos, tad, ja kāds savu kotleti neapēd - kāds cits, kas nejūtas paēdis taču neņems no pusizēsta šķīvja kotleti. Bet, ja kotletes uzservētas bļodās un kādai klasei paliek pāri - lielākie ēdāji var dabūt papildus porcijas.

Wendy1, a kā tad jāsanāk? Tikko kā jautājusm skar bērnu, vīrietis tur ņe pri čom?

Ja tu esi vīrietis un redzi, ka tava sieva neko citu, kā pelmeņus, neprot/nevar/negrib bērnam uztaisīt, tad ko? Nedarīt neko? Vai arī izlamāt skolas ēdnīcu, notraukt gaužu asariņu un likties mierā?

Nebūtu loģiskāk šajā situācijā pašam vismaz brīvdienās mēgināt tam bērnam kaut ko sakarīgu uztaisīt?

(Sievas maiņa uz labāku modeli - tas jau ārpus tēmas)

Es neatceros, kad vispaar buutu nogarshojusi skolas eedienu. Skolaa esot, neeedu, negribeejaas un viss. Atceros, ka skolotaaja zvaniija uz maajaam un vecaaki mani par to raaja, bet ar varu jau mutee neviens neko neiebaaziis.

Man vispār no zupām trauma, t.k. labprātīgi tās neēdu, bet jā, šķidra pārtika ir nepieciešama - fakts.

Par to garšīgumu - nu... tas ir ļoti subjektīvi. Protams, kad bērns ir izlaists un neēd neko no piedāvātā ēdnīcas klāsta, arī nav labi, jo izvēlas čipsus, bulkas utt. Kaut kā bērns ir jāmācā pusdienās apēst ko siltu - ne tikai sausu pārtiku un junk food..

Ja tu esi vīrietis un redzi, ka tava sieva neko citu, kā pelmeņus, neprot/nevar/negrib bērnam uztaisīt, tad ko? Nedarīt neko? Vai arī izlamāt skolas ēdnīcu, notraukt gaužu asariņu un likties mierā?

Es ceru, ka nākotnē mans ģimenes modelis būs tāds, ka gatavo gan mamma, gan tētis, gluži kā to dara mani vecāki :) Un piekrītu - arī tētim jāiesaistās tajā visā, nevis mamma raujas pa 2darbiem, dara visus mājas darbus + gatavo brīvajos brīžos tikai viņa

Tur jau var būt daudz variantu, kādēļ ir tā, kā ir, un vecāki jau pa ielam arī iemāca to visu..
Man paziņas - vīrs un sieva, abi ļooti labi pelna. Ir 3 bērni. Gan vīrietim, gan sievietei riebjas gatavot, 2atā vienmēr gājuši ēst ārpus mājas, kko pasūta, pērk skyā, stockmanā gatavo pārtiku. Parādījās bērni, sākumā mamma gatavoja, tagad aukle. Protams, neko pagatavot nemācēja, un nebija arī interese. Viss, ko bērni ēd, ir cepti kartupeļi un makaroni, viss. Dārzeņus, augļus, rīsus un tml - neko neēd, jo negaršo. Kad viņi iet ciemos, bērni sēž pie pārpildīta galda, un neēd neko, ja nav kartupeļi vai makaroni. Mācās privātskolā, kur ēdienu piegādā no kādas tur kafejnīcas, bet bērni saka, ka ēdiens briesm;igs un grib, lai mamma artupeļus vai makaronus uzcep un iedod uz skolu. Un vecākajam puisim jau ir ap gadiem 13, nav jau gluži bērns vairāk.. Bērmniem 100 slimības, un vecāli nesaprot, kas par lietu (t)

Vienīgais, ko skolas pusdienās neēdu, bija aknu plācenis.
Mums ar mammu bija ļoti ierobežotas finanses un mēs nevarējām atļauties cimperlēties vai ēdienu mest ārā, tiku iemācīta, ka ēdiens ir svēta lieta un to ārā nemet. Vēl tagad izēdu visu, kas ir uz šķīvja, pat ja ir par daudz vai negaršo. Skolā pie kopgalda ēdu visu, ko deva un neatceros, ka man tas nebūtu garšojis.

Mūsdienās bērni lielākoties ir tā izlutināti ar ēdiena dažādību, ka uz picu, pastu un frī fona, biešu zupa un kotlete paliek bez ievērības. Speciāli uzslēdzu šo raidījumu - tas, ko rāda, ir pilnīgi normāls ēdiens. Labprāt tādu ēstu.

57cays, pienākumi ir ABIEM! Nevis sieviete pēkšņi kļūst par pīkstuli, bet vīrietis visu dara.

Wendy1, tieši tā, pienakumi ir abiem, nevis katrā gadījumā, ja bērns kaut ko neēd, nemāk, nevar, nav paņēmis līdzi - mūsidenu MĀTES ir tupas debīliķes. Vot mūsdienu tēvi gan nē.

mūsidenu MĀTES ir tupas debīliķes.

Ta visvairak blauj tas, kuram ar berniem ir vismazak darisana. Kad pasai nakas saskarties ar to, ka berns atsakas est mates veseligas pusdiens un vakrinas, un arnto ka stradajosai matei nav ne laika ne speka katru dienu est taisit, vairs tik skali neblauj.

skola man asociējas ar pārvārītiem makaroniem un pretīgām nezsaprotamas konsticenses mērcēm - fuj ... nēēdu tur nekad , parasti gājām uz blakus esošo veikala kafejnīcu ... ēdu vai nu ābolus un kefīru vai griķus ar salātiem ....
Man jau šķiet absolūti normāla situācija .. man mājās gatavoja gan garšīgas zupas , gan garšīgas mērces, gaļu dārzeņus , bet tas ko dod ēdnīcās ir kaut kāds psc ....

Cerams, ka mani vecāki šo nekad neizlasīs, bet skolas ēdiens man šķita daudz garšīgāks par to, ko vecāki mājās gatavoja. :-D Sevišķi man garšoja tāds kartupeļu un gaļas sacepums un makaroni ar gaļu un sieru, zivju zupa un biešu zupa. Mājās mūžīgās kāpostu zupas un vārītie kartupeļi. Bet nevar jau neko daudz pārmest vecākiem - dzīvojām diezgan trūcīgi.

Redz, ka diezgan daudz ir ari atkarigs no berna izlepuma pakapes, kam majas bija trucigi apstakli, tie skolas pusdienas eda, kas dzivoja kaut cik particigi skolas pusdienas needa.
Es ari skolas pusdienas nekad needu, pat nepagarsoju, jo neiedvesa uzticibu kadi produkti izmantoti.
Mani berni gan ed skolas pusdienas, bet tas nav letas, ne tadas nabagzupas ka Latvija, un tas tiek piegadatas no restorana. Par atseviskiem edieniem man nakas dzirdet majas cik loti garsigi esot bijis un vai rita to pasu dabus. :D

Vai tad mazs bērns baigi interesējas, kādi produkti izmantoti skolas pusdienu gatavošanā?