Vai darbs sagādā prieku?

Man diezgan dīvaini, emociju gamma mainās no ļoti patīk līdz ienīstu šo darbu par visu vairāk uz pasaules. Tāpēc īsti nevaru saprast-iet prom vai palikt. Darba pienākumi patīk, bet traucē darba organizācija, vadības attieksme dažos jautājumos.
Darba laiks standarta: 8 stundas 5 dienas nedēļā, bet, rēķinot iekšā pusdienas laiku, ceļu uz darbu, var teikt, ka tam veltu 12 stundas dienā.

Nav tā, ka nepatīk, bet nav arī tā, ka uz darbu eju dziedādama

Man ir tāpat.
Bet es nesūdzos, jo šis darbs ir tikai uz laiku, jo pašlaik studēju. Pagaidām šis ir ideāls variants, jo lieliski varu apvienot ar mācībām.
Strādāju aptuveni pusslodzi, ar studijām nesaistītā jomā.

Darbs man sagaadaa naudu, kas attieciigi sagaadaa man prieku, taatad darbs man sagaadaa prieku.

Bet visaa visumaa - mans darbs ir garlaiciigs, taapec neceljos no riita ar prieku, ka man tur jaaiet, bet kad eju garaam bomziishiem un ubagotaajiem ielaas, vienmeer priecaajos, ka man ir darbs.

Man patīk mans darbs. Protams, nedēļā pietrūkst vēl viena brīvdiena, īsti svētdienas vakaros nepatīk apziņa, ka nākamajā rītā agri jāceļās. Bet, kopumā ir ļoti ok.

Viennozīmīgu atbildi uz šo jautājumu nevaru sniegt.:-/ Ir momenti, kas ļoti patīk un kuru dēļ ir vērts kaut ko darīt, bet ir momenti, kad mans noskaņojums mainās no mīlas uz naidu.
Pirmajā darba vietā es tiešām gribēju nošauties jau vien no domas par pirmdienu un nākamo nedēļu, tādēļ varu teikt, ka tagad ir OK. Pirmajā vietā veltīju 35-40h, tagad apmēram 20h.:-)

Man patīk darbs, kuru es strādāju. Manam vīram arī patīk darbs, kuru viņš strādā.

Stundas - kā kuru mēnesi.

Man savā ziņā ir tas "pusslodzes darbs ar sūdīgo aldziņu" - 70% slodze un alga nedaudz virs minimālās. :-D Es mīlu savu darbu un katru dienu eju ar prieku. Papildus studēju.

Tā kā pati esmu sev boss, tad jā - man patīk tas, ko es daru. Dažreiz jāpalauž galva, jāmeklē citas iespējas, idejas, ko un kā labāk izdarīt, bet beigu beigās pats darbs man patīk un naudiņa arī vienmēr ir. :) Iepriekšējos darbos jūtos ne pārāk labi, laikam tikai 1 darbu atceros ar prieku, jo tur bija ļoti jauks meiteņu kolektīvs, kaut arī bija jāstrādā garas un nogurdinošas darba stundas par mazu samaksu! :)

Runāšu par vienu darbu- Uz doto brīdi jūtos,ka laikam jau šī sfēra man ir par daudz. Vairākus gadus nācu ar šausmīgu prieku + patika alga. Alga patīk joprojām,bet vairs darbs nesagādā tik lielu prieku.

Strādāju divos darbos.

Darbs nr.1 man ļoti patīk, uz darbu eju dziedādama :-D, laiks darbā ātri paskrien. Viss jau būtu super, bet, diemžēl, nepilna slodze.

Tādēļ ir darbs nr.2, kur piestrādāju brīvajās dienās vai vakaros. Un tas darbs man riebjas, ciest nevaru. Strādāju tikai, lai būtu papildus ienākumi, bet jūtu, ka ilgi vairs neizturēšu.

Es daru to- kas man patīk, alga gan šausmīgi svārstās un ir neregulāra. Jo nestrādāju zem priekšnieka "papēža". Un arī stundas neskaitu... praktiski nestrādāju darbu, bet gan veidoju pats savu darbavietu.

Jā, darbs sakādā prieku. Strādāju 55-57h nedēļā.:-)