Vai darbs sagādā prieku?

Laikam tagad tā godīgi pirmo reizi varu teikt - jā, man savs darbs sagādā prieku. :)

Darbam veltu 40 stundas nedēļā. :D

Nav tā, ka nepatīk, bet nav arī tā, ka uz darbu eju dziedādama :D Man patiktu ilgāk pagulēt un mazāk stundas strādāt (strādāju no Pirmd.-Piekt., ofisa darba laiku)

Nē, manējais pirms devos BKA vairs man prieku nesagādāja. Un ilgoties arī tomēr neilgojos atgriezties.

Jebkuram ir jāstrādā darbs, kas sagādā prieku, ne tikai sievietei. Jā, mans darbs man sagādāja prieku, nevaru sagaidīt, kad varēšu atsākt :)

Un atbildu pati :)

Esmu strādājusi darbā, kas man nepatika, nesagādāja ne prieku, ne gandarījumu. Un tieši mans vīrietis (nu jau bijušais), ieteica iet prom, kaut vai pasēdēt mājās, bet nemocīties. Pēc vēl dažiem mēnešiem tā arī izdarīju.

Kādu laika posmu izmēģināju dažādus darbus, kamēr atradu, kas man tiešām sagādāja prieku. Katra diena kā piedzīvojums priekš manis, jauni cilvēki, jauni izaicinājumi, mācības, pilnveidošanās ar katru dienu. Darba laiks bija ilgāks, alga mazāka, bet es tiešām daudz laimīgāka. Un ļoti ātri pieauga arī alga.

Nesen saņēmu jaunu darba piedāvājumu, vēl labāku, nomainīju darbu, par jauno darba vietu atkal esmu sajūsmā. Strādāju daudz, dažreiz ierodos mājās kā izspiests citrons, dažreiz jāstrādā vakaros vai brīvdienās, bet ir strauji audzis arī atalgojums. Pelnu labi, nesūdzos, gandrīz Cosmo standartiņš, darbs sagādā prieku un gandarījumu, brīžiem liekas, ka, ja būtu iztikas līdzekļi, varētu bez maksas strādāt :)

Un, piemēram, vīrieši, ar kuriem eju uz randiņiem, ir atzinuši, ka manī visvairāk piesaista pozitīvisms, atvērtība, prieks... Arī stāstot par savu nodarbošanos.


Vai tiešām sievietei prieku var sagādāt tikai pusslodzes darbs ar niecīgu, nožēlojamu algu?

Selīna, no ilgāk pagulēt es arī neatteiktos, bet tas laikam ir vienīgais :D


Un jā, daudz vieglāk sastrādāties ir ar tiem kolēģiem, gan vīriešiem, gan sievietēm, kam patīk tas, ko viņi dara, nevis tiem, kas uz darbu nāk ar zobu sāpēm :)

Jā, noteikti sagādā prieku :) Bet tā tas ir tikai pēdējo gadu aptuveni, kad viss beidzot ir iekārtojies tā, kā vienmēr esmu gribējusi. Līdz tam bija smags darbs un daudzi gadi , kad ar piespiešanos gāju uz darbu.

Nav tā, ka nepatīk, bet nav arī tā, ka uz darbu eju dziedādama Man patiktu ilgāk pagulēt

+ man arī tāpat :D būtu gatava iet vēlāk mājās, lai tikai vēlāk sāktos darbs :-P

Darbs sagādā prieku, patīk nozare, uzņēmums un kolēģi, tādā aspektā viss ir ideāli! Un svētdienā ir žēl tikai par to, ka brīvdienas beigušās :D Pēdejā laikā gan jūtu, ka sāk iestāties rutīna, t.i., pārāk ilgi esmu aizķērusies līdzīga profila amatā, gribu sev kaut kādu jaunu challengu, citādi paliek garlaicīgi.
Nedēļā tās ir max 40h.

Jā, svētdienā esmu priecīga, ka no rīta uz darbu. Savā ziņā man te patīk. :)

Darba dienās gan gaidu brīvdienas ātrāk. Bet tas jau laikam visiem :) ja salīdzina ar iepriekšējam darba vietām - Jā, sagādā prieku :)

Ak jā, darbam veltu 40h nedēļā... :-P

Laikam jau 40h nedēļā. Bet pēdejā laikā vairāk. Un īstenībā tas ir faktors, ka man te patīk. Galu galā darbi var pagaidīt, bet nav problēmu palikt ilgak vai brīvdienā atnākt šo to izdarīt :)

Jap, viss ir forši, bet arī nav tā, ka svētdienā domāju - oij, cik superīgi, ka jāiet uz darbu, man patīk brīvdienas un brīvdienu aktivitātes.:-P Pārsvarā ir 40h, ir nedēļas, kad ir vairāk, bet tad tas kompensējas ar kādu papildus brīvdienu, piem.

Darbs daudzveidīgs, un ir dienas, kad patīk, ir dienas, kad nesaprotu, ko es šeit vēl daru...
darba laiks no 1dienas-5dienai, 8h, gribētu, lai sākās vēlāk, bet ilgāk palikt gan negribu :D dillema :D
bet vai gribētu citu darbu? nezinu. domāju, ka citur tādas atlaides man nedotu.

vismaz manī saskata potenciālu un ir iespēja augt.

jā, sagādā lielu prieku, nedēļa paskrien vēja spārniem, un svētdienās nav besis un depresija, ka otrā dienā atkal uz darbu. strādāju 40 stundas nedēļā.

Kad strādāju, ļoti patika, bija super foršs kolektīvs, priekšnieks un darāmais darbs tāpat :) Nevaru jau sagaidīt nākamo vasaru, kad tur atgriezīšos (vai pavasari). Vidēji 40 h nedēļā, dažkārt mazāk, bet pa vidu bija komandējumi pa visu Latviju, tāpēc grūti tā teikt, cik galu galā stundas nedēļā sanāca ;)

Man darbs sagādā prieku ~ 70/30
Protams ir problēmsituācijas, bet domaju ka tādas ir vajadzīgas. Tas palīdz neiesūnot un uzlabo zināšanas un pieredzi.

Tad kur ir tās sievietes, kas uz darbu iet ar zobu sāpēm no Uģa Kuģa tēmas? Kas gribētu strādāt savam priekam, bet nevar to atļauties, jo jāpelna nauda ģimenei? :)


Nesaprotu, kāpēc nevar strādāt darbu, kas sagādā prieku un pelnīt, kur problēma abus apvienot :) Zinu meiteni, kas strādā par juristi, vakaros gadās, ka runā nesakarīgi, jo galva kūp, bet - ļoti apmierināta, darbs patīk, un rezultāts sagādājot gandarījumu :)

Galīgi nē.

Strādāju divus darbus. Viens ir tradicionālais 40h/nedēļā darbs, kas patīk nedaudz mazāk, bet par ko labi maksā. Otrs ir sirdsdarbs un papildus ienākumu un stresa avots, kam veltu vakarus un brīvdienas. Strādāju daudz, īstenībā, ja tā parēķina, strādāju ļoooti daudz. Bet tā kā abi darbi man patīk, tad to tā nejūtu un reti jūtos "kā darbā".