Nē, nē, nedomāju vāju - zinu, kā izklausās, nav tā, ka es pasaku un viņš skrien un dara visu, ko vēlas - viņš man vēl spītīgāks nekā es, bet tur jābūt ar viltu - es māku visu tā pa savam izdarīt, ka viņš dara to, ko vajag man. Un tas nenotiek tā- Ej un, mēsls, dari to! Bet gan viņam pilnas ausis piečaloju un šis izdara. Un viņš nemaz tad nesaprot, ka ir izdarījis kko, kas bija izdevīgi man :D Bet nu, kā teica začeits, nevarētu vīrieti-parazītu izturēt. Kā vienmēr visi par mums saka -es esmu kakls, bet viņš galva - es viņu iegrozu kā man vajag, pasaku priekšā, kas jādara un šis izdara.
Bet tā, ka es klusi sēdēšu, neko neteikšu tā nenotiks. Jo tas, par to valdīšanu bija vairāk domāts tā, ka nevis es klausu viņu, bet viņš ņem vērā manu viedokli - par izklaidēm un pārējo. Jo nu sēdēt un tikai paļauties uz viņu.. Ak jēzus, pārāk aktīva esmu :D Bet nu kurai gan nepatīk, ka viņu palutina - visam ir jābūt līdzsvarā. Domāju, ka ir jābūt situācijām, kuras nosaka sieviete un situācijām, kuras vīrietis. Un abi ir vienlīdzīgi attiecībās viedokļu ziņā un tamlīdzīgi - man nederēs, ka es vāja, a vīrietis spēcīgs. Es nezinu, man vienmēr tās pakļāvīgās ar tādām aiti''am asociējās, kas ar mīlestības pilnu skatienu blenž vīriešos, taču ja vakag, pašas nespēj pieņemt lēmumus. :D Nekas personīgs, es vnk tā iztēlojos.. :D Forši ir tiešām tad, ja viens otru lutina, abi taisa ēst un abi pieņem lēmumus. Un tieši uz to es eju savā dzīvē, jo zinu, ka es nepakļaušos nevienam un mans vīrietis līdz galam nepakļausies man.
367
