Labrīt!
Vakar vēlu aizgāju gulēt, jo bija jāgatavojas šodienas semināriem. Šo gandrīz 2 mēnešu laikā kopš studēju ir sajūta, ka neesmu īstajā vietā, ka šīs studijas galīgi nav mans aicinājums. Atzīmes ir labas, bet viss nāk ar milzīgu piespiešanos, jo acīmredzot nav interese.:'-( Vispār draugu un paziņu lokā ir daudzi, kuri mācās vai pabeguši studijas, kas patiesībā nemaz īsti nav tas, ko viņi savā dzīvē vēlētos darīt. Pārsvarā izvēles balstītas ņemot vērā perspektīvas nākotnē, tieši no materiālā aspekta.
Pamest un uzsākt studēt ko citu arī nespēju, jo liekas, ka visi manī būs vīlušies ņemot vērā, ka 1x dzīvē jau esmu pametusi skolu. Un šķiet, ka manā vecumā jau vajadzētu būt kaut kādai vīzijai par to, ko dzīvē vēlos darīt. Ehh, jūtos šodien slikti :-/