Reliģijas ietekme uz attiecībām. Pieņemt vai aiziet?

 
Reitings 25
Reģ: 20.10.2015
Sveikas, dārgās!:-)

Ir pienācis dzīvē tāds laika posms, kad nezinu kā turpmāk rīkoties. Vai sekot sirdsbalsij vai tomēr prāta impulsiem? Situācija tāda, ka man un manam draugam ir nesaskaņas ticības uzskatos. Es esmu agnostiķe - ticu kaut kam augstākam, kas ietver sevī kādu neizskaidrojamu fantastiku. Taču mans draugs tic konkrēti tikai Dievam.
Gan jau daudziem rodas jautājums - kur īsti ir problēma? Tad nu lūk, viņš apmeklē draudzi katru svētdienu jau kopš bērna kājas un tā vieta viņam ir ļoti svēta un dārga. Viņš uzskata, ka tas ir ceļš uz laimi un saticību gan ģimenē, gan dzīvē. Uz draudzi viņš dodas kopā ar savu brāli un māti, pavada tur 1/3 dienas.
Man pret to nav pretenziju, jo redzu, ka viņš jūtas apmierināts un laimīgs. Taču ir viena problēma, viņš vēlas, lai nākotnē arī viņa bērni un sieva dotos uz draudzi, bet man tur nepatīk. Es tiešām esmu mēģinājusi aiziet uz turieni - paklausīties, novērot procesu, parunāt ar citiem cilvēkiem, kas apmeklē to vietu. Tomēr es nespēju, tā vieta mani neuzrunāja.
Kā arī, nepastāv kompromiss, viņš vēlas, lai es eju uz draudzi un pieņemu ticību. Viss jau būtu kārtībā, ja man nevajadzētu to vietu apmeklēt. Mēs esam runājuši par to neskaitāmas reizes, taču nonākam pie neliela konflikta ( vienīgais par ko mēs strīdamies) katrreiz, kad ieminamies par šo tēmu un neatliek nekas cits, kā atlikt sarunu un runāt par to citreiz.
Abi dzīvojam saticīgi jau vairāk kā gadu, mums ir vairāki kopīgi mērķi, tieksme uz izaugsmi, biznesa plāni. Viens otru saprotam no pusvārda. Brīvo laiku gandrīz vienmēr pavadām kopā, protams, ir arī puišu vakari viņam un man savi vakari. Uzticība, sapratne, atbalsts - faktori uz kā balstās mūsu attiecības.
Bet, ja es nepieņemu viņa ticību, mani nepieņem viņa ģimene, ja pieļauju domu pieņemt, tad mana ģimene to nepieļautu. Ir ticību konflikts. Kuru komandu pieņemt? Vai palikt ar viņu vai tomēr, lai prāts ņem virsroku un atsakās no šāda veida attiecībām, kurās tik liela ietekme ir ticībai, jo neesmu gatava apmeklēt draudzi, kur ir tāda veida pielugsme un dziesmas, neskatoties uz to, ka pamatā ir ideālas attiecības. Es nepārspīlēju - IDEĀLAS!

Kā man rīkoties? (t)
20.10.2015 13:15 |
 
Reitings 1338
Reģ: 15.03.2009
Mani arī drīzāk mulsinātu nevis tas fakts, ka viņam ir cita ticība, bet gan tas, ka viņš nepieņem manu nostāju un uzspiež savu.
Mana paziņa jau daudzus gadus precējusies ar musulmani, viņa ir luterāne. Jā, viņš iet uz mošeju laiku pa laikam (nav nekāds fanāts utt, bet 1x mēnesī vai divos aiziet), bet viņš tāpat pieņem sievas ticību, un par to nekad nav strīdi bijuši un visi laimīgi. Viņiem ir bērni, kristīti Latvijā, jo sieva vēlējās, lai bērni ir luterāņi. Abi dzīvo Latvijā, un vīram nebija iebildumu.

Tajā pašā laikā, man darbā bija priekšniece, katoliete, PĀRŅEMTA ar to visu. Gāja uz baznīcu vismaz reizi nedēļā, tad vēl ik pa laikam visādi vakari utt, un, glavenais - visu laiku audzināja MANI. Nostādīja mani par nenormālo, jo es neeju uz baznīcu, visu laiku aicināja līdzi, pārmeta, ka lasu grāmatas no sērijas "The Secret", jo vienīgā ticība ir Dievs utt. Bet es taču viņai ar savu ticību/ neticību neuzbāzos, man tas vnk likās wtf :-D Darbā visu laiku bija jāskan kristīgajam radio. Nezinu - es n otādiem cilvēkiem, kas nespēj respektēt otru, turos pa gabalu..
20.10.2015 17:25 |
 
Reitings 1534
Reģ: 28.04.2015
Tas ir shausmiigi, ka attieciibas juuk taada murga deelj kaa religjija,


+
20.10.2015 17:36 |
 
Reitings 431
Reģ: 17.03.2013
Sorry, bet es negribētu, lai manus nākotnes bērnus katru nedēļu zombē baznīcā. Pirmārt, neticu es tai visai padarīšanai un otrkārt, nespētu sadzīvot ar cilvēku, kas ticības dēļ nav gatavs uz kompromisiem.
20.10.2015 20:36 |
 
Reitings 17203
Reģ: 08.05.2010
Ja es neticu dievam tad uz baznīcu neietu, ja vīrietis tic tad lai iet, viņu apturēt nevajag, bet ir jāpaskaidro tas ka tā nav tava ticība un ka to tu nevari pieņemt.

Bērni ja paši vēlētos tad varētu iet uz baznīcu.


Vispār abi nomainat reliģijas uz kādu trešo kas abiem pieņemama un miers mājās :D
20.10.2015 20:42 |
 
Reitings 796
Reģ: 09.08.2015
Es vispār neticu pilnīgi nekam, baznīcu kā vietu ciest nevaru un ar reliģiskiem cilvēkiem man nav pa ceļam, šajā jautājumā esmu ļoti kritiska, brīžam pat skarba, tāpēc nekad nespētu būt kopā ar reliģisku cilvēku, kur nu vēl tad, ja man tiktu spiests pašai pret savu gribu iet uz baznīcu vai iesaistīties viņa reliģiskajos pasākumos. Varbūt attiecību sākumā tas šķiet tikai sīkums, taču ja beigu beigās viss nonāk pie tā, ka vīrietim ir pilnīgi vienalga, ka viņš savu sievieti piespiež pieņemt viņa ticību, iesaistot visā bez viņas pašas gribas, es stingri pārvērtētu šādas attiecības. Diviem cilvēkiem ir jāmīl vienam otru, jājūtas harmoniski kopā, nevis jāpiespiež darīt lietas, kuras otram nav pieņemamas. Tā manā uztverē nav cieņa pret savu tuvāko.
20.10.2015 20:42 |
 
10 gadi
Reitings 2916
Reģ: 27.08.2009
Mana paziņa jau daudzus gadus precējusies ar musulmani, viņa ir luterāne. Jā, viņš iet uz mošeju laiku pa laikam (nav nekāds fanāts utt, bet 1x mēnesī vai divos aiziet), bet viņš tāpat pieņem sievas ticību, un par to nekad nav strīdi bijuši un visi laimīgi. Viņiem ir bērni, kristīti Latvijā, jo sieva vēlējās, lai bērni ir luterāņi. Abi dzīvo Latvijā, un vīram nebija iebildumu.

Šis te variants, ko Sisley minēja, ir ārkārtīgi rets, es kaut ko tādu pirmo reizi dzirdu, jo es arī zinu pozitīvus musulmaņu/kristiešu pārus, bet visos gadījumos sieviete ir pārgājusi islāma ticībā. Bet nu pozitīvs piemērs, ka tā arī notiek. Kaut gan es to vairāk sauktu par izņēmumu un teiktu, ka izņēmums tikai apstiprina teoriju.
20.10.2015 20:49 |
 
10 gadi
Reitings 3734
Reģ: 09.02.2014
1. Jūsu attiecībās nav nekādu problēmu. Jūs varat mierīgi turpināt dzīvot tālāk kopā, ja vien kādam no jums nav iebildumu pret kopdzīvi ārpus formālas laulības.

2. Ja kādam liekas nepieņemami, ka otrs neiet uz baznīcu, tad šis cilvēks šādi apliecina, cik viņš patiesībā stāv tālu no Dieva. Pilnas sektas ir ar šādi domājošiem cilvēkiem. Viņi nav slikti cilvēki, taču muļķīgi uzskati, kas liek šķēršļus draudzīgām attiecībām reliģisku uzskatu dēļ, nav savienojami ar Dievu.
20.10.2015 20:53 |
 
Reitings 1983
Reģ: 13.01.2012
Es uzskatu, ka, ja nav kompromisa, tad attiecībās nav 100% uzticības un cieņas. Viņam ir jāsaprot, ka tu nevēlies iesaistīties draudzē un punkts. Acīmredzot, vīrietim ir paskalotas smadznes tajā draudzē. Mūsdienās nav normāli uzstādīt tāda veida ultimātus, vai nu iesaisties manā draudzē, vai attiecībām cauri un mana ģimene tevi nepieņems.

Es uz baznīcu eju tikai Ziemassvētkos, bet es nekad savu vīrieti uz turieni nevelku un nespiežu iet. Savukārt, mūsu bērni izlems paši, vai iesaistīties kādā no reliģijām vai nē.

Reliģai ir jābūt brīvai izvēlei, nevis brīvprātīgi piespiedu kārtā. Īstenībā, reliģijas padara cilvēkus dumjus un zombētus, lai novērstu uzmanību no citām problēmām.
20.10.2015 21:11 |
 
10 gadi
Reitings 2916
Reģ: 27.08.2009
Reliģija ir visveiksmīgākais sabiedriskās kontroles mehānisms (nu, ok, mūsdienās arī patērētāj-ideoloģija un kapitālisms). Reliģijas vārdā joprojām notiek kari; pasaules ietekmīgākajā valstī republikāņi pie katras iespējas atzīmē, ka ir kārtīgi kristieši un Amerika ir kristiešu nācija, Lord, Lord, Lord..
Baznīca jau pati par sevi droši vien nepieprasa, lai visi ierastos ar savām ģimenēm, vienkārši vīrieša raksturs/audzināšana ir tādi, kas šo sabiedrības kontroles mehānisma modeli vēl vairāk pastiprina, jo viņam ir nepieciešams sevi reprezentēt kaut kādā konkrētā tēlā kā ģimenes galvu utt.
20.10.2015 21:25 |
 
Reitings 3934
Reģ: 01.04.2011
Šis it filozofisks jautājums. Sāksim ar to, ka mēs visi esam ticīgi cilvēki, mēs visi kaut kam ticam. Citi tic Dievam, citi Budam, citi Muhamedam, karmai, liktenim, astroloģijai...un kapitālisma mārketingam. Atkarībā no tā, kam ticam, veidojas mūsu uzskati un vērtību sistēma.
20.10.2015 21:30 |
 
Reitings 1983
Reģ: 13.01.2012
Reliģija ir visveiksmīgākais sabiedriskās kontroles mehānisms


Jā, visveiksmīgākais realizācijas ziņā, bet arī visvairāk zinātnes attīstības bremzējošais un vislabākais sabiedrības zombēšanas mehānisms. :D
20.10.2015 21:32 |
 
Reitings 7704
Reģ: 13.03.2012
Mani kaitina tie fanātiskie ticībnieki. Nu tici, kam tici, bet nevajag pārspīlēt un vēl kādu citu spiest ticēt.
Es ticu Dievam, taču neuzskatu, ka man katru svētdienu būtu jāatrodas baznīcā, lai to pierādītu.
Mans draugs vispār nekam netic, tikai reālām, taustāmām lietām. Vai tāpēc es izbeigtu attiecības?- Ne taču!
20.10.2015 21:33 |
 
10 gadi
Reitings 2916
Reģ: 27.08.2009
Nu tajā vārdā kontrole jau tā zombēšana arī slēpjas. Es nebiju "visveiksmīgākais" domājusi ar pozitīvu zīmi.
20.10.2015 21:34 |
 
Reitings 3551
Reģ: 23.11.2012
Viņš dzīvo ģimenes un draudzes lielā iespaidā.

Arī ticīgs un reliģiozs cilvēks var būt pats par sevi neatkarīgs. Bieži vien draudzes locekļi vairāk cenšās parādīt pārējiem sevi, kā „pareizo” un „godīgo” draudzes locekli. Šādās draudzēs - aprunāšanas, nosodīšanas un skaudības ir tik pat daudz kā jebkurā cilvēku kopienā. Un šādas darudzes spiedienā cilvēks var sabojāt visu savu dzīvi.
Ticība ir cilvēka garīgais stāvoklis un sajūtas. To var arī ārēji neizrādīt un nedemonstrēt.
Bet draudzē ir svarīgi parādīt parējiem, ko un kā tu dari.
21.10.2015 08:44 |
 
Reitings 1512
Reģ: 25.09.2015
Tieši konkrēti jūsu gadījums neizklausās cerīgs... Agrāk vai vēlāk (visticamāk) tu jutīsies nelaimīga, ka tevi spiež iet un darīt to, ko tu negribi, kas ir pret tavu pārliecību. Kaut kādā brīdī to nevarēs vairs vienkārši ignorēt.
Vispār izklausās pēc kādas no kardinālajām draudzēm - Jaunā Paaudze vai kas nu tur vēl bija... Es tās uztveru kā sektas un nespētu būt kopā ar tādu cilvēku, jo man liekas, viņiem kaut kādi vadiņi uz īso sagājuši...
21.10.2015 08:54 |
 
Reitings 25
Reģ: 20.10.2015
Liels jums paldies, meitenes, par ieteikumiem. Visnotaļ interesanti, cik viedokļu ir par ticību un tās principiem. Vakar man kāds īpaši pacentās atbildēt uz rakstu (privāti). Biju nedaudz satriekta par to, cik skarbi viņiem tie panti.

Teksts bija šāds:

Kristiešiem jāsargās veidot tuvas attiecības ar cilvēkiem, kas varētu vājināt viņu ticību. (1. Korintiešiem 15:33.)
Bībelē var lasīt: ”Nevelciet svešu jūgu kopā ar neticīgiem,” — tas ir, ar tiem, kas nepieder pie kristiešu draudzes. (2. Korintiešiem 6:14.)
Turklāt kristiešiem ir dots padoms precēties, ”tikai turoties pie tā Kunga”. (1. Korintiešiem 7:39.)

Tomēr mēs nedrīkstam izturēties nicīgi pret cilvēkiem, kas atšķirībā no mums netic Dievam. Kristus ir miris par grēciniekiem, un daudzi no tiem, kas kādreiz ir rīkojušies slikti, vēlāk ir mainījušies un ieguvuši Dieva labvēlību. (Romiešiem 5:8; 1. Korintiešiem 6:9—11.)

Tātad,
Romiešiem 5:8
8 Bet Dievs savu mīlestību mums parāda ar to, ka Kristus par mums nomira, kad vēl bijām grēcinieki.

1. Korintiešiem 6:9—11
9 Vai jūs nezināt, ka netaisnie neiemantos Dieva valstību? Neļaujieties maldiem! Ne netiklie, ne elku kalpi, ne laulības pārkāpēji, ne vīrieši, kas ļauj sevi izmantot pretdabiskiem sakariem, ne vīrieši, kas guļ ar vīriešiem,
10 ne zagļi, ne alkatīgie, ne dzērāji, ne paļātāji, ne izspiedēji neiemantos Dieva valstību. 11 Un daži no jums tādi bija. Bet jūs esat nomazgāti, darīti svēti un atzīti par taisniem ar mūsu Dieva garu mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā.
_________________________________
Uz mirkli aizdomājos, kāpēc viss tik ļoti ir jāsarežģī? Kāpēc nevar vienkārši dzīvot bez tiem likumiem. "Mēs pazaudējam laiku, vēloties to iegūt" - spēcīgs citāts, kas šobrīd ir manā prāta viesulī. A. Grīns to interpretē - "Laiks ir nauda". Laiks ir skaitīts, mēs cenšamies paveikt maksimālu daudzumu darbu minimālā laikā, ar mērķi gūt pēc iespējas vairāk labuma.
tad nu lūk, vispirms jātiek pašai ar sevi skaidrībā un jāsakārto domas, vēlmes. Un tad varēšu pievērsties attiecību ultimātiem, ko pieprasa ticība. (t)|-)
21.10.2015 10:21 |
 
Reitings 1830
Reģ: 02.06.2009
Es vispār neticu pilnīgi nekam, baznīcu kā vietu ciest nevaru un ar reliģiskiem cilvēkiem man nav pa ceļam, šajā jautājumā esmu ļoti kritiska, brīžam pat skarba, tāpēc nekad nespētu būt kopā ar reliģisku cilvēku, kur nu vēl tad, ja man tiktu spiests pašai pret savu gribu iet uz baznīcu vai iesaistīties viņa reliģiskajos pasākumos.


++
21.10.2015 10:42 |
 
Reitings 1325
Reģ: 10.08.2015
honeyy, neņem par pilnu visu to reliģijas padarīšanu. Visā tajā absurdajā "pareizajā" dzīvošanā un ticēšanā Dievam, ir pazudusi pati svarīgākā kristības vērtība - cilvēkmīlestība.

Kas attiecas uz pantiem un bībeli. Pieliku attēlu (ceru, ka nebūs pārlieku liels), kurā uzskatāmi parādīts, cik ļoti šie teksti savā starpā konfliktē. Protams ticīgie nav muļķi, un kāds arī mēģina skaidrot šos konfliktus, bet tas nemaina faktu.
21.10.2015 10:54 |
 
10 gadi
Reitings 4365
Reģ: 03.08.2009
Kā jūs abi iztēlojaties nākotni ja ticības jautājumā jums ir tik atšķirīgi uzskati? Kaut vai tāda lieta kā laulību noslēgšana, kā jus par to vienosieties ja kompromisa nav? Arī bērnu audzināšanā, acīmredzot, kompromisu nav ja viņš grib bērnus vest uz savu draudzi, par spīti tam, ka tev neliekas, ka to būtu jādara.
Atšķirības ticības lietās nebūtu traucēklis ja vien abi var panākt kompromisu. Ja nevar, tad agri vai vēlu tas novedīs pie pamatīgām nesaskaņām.
21.10.2015 11:12 |
 
Reitings 3934
Reģ: 01.04.2011
Kas tā par reliģiju, kur svētdienās pusi dienas pavada? Kaut kāda sekta?
21.10.2015 11:20 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits