Aborts

Manuprāt, aizliegt abortu, ja meita to vēlas ir stulbi. Ja es savos padsmit gados būtu iekritusi, tad noteikti veiktu abortu, bet, ja mamma pìtos pa vidu un tā vietā, lai palīdzētu un atbalstìtu, moralizētu un bļaustìtos par galināšanu, mūsu attiecìbas laikam uz mùžiem bùtu sabojātas. Ja pusaudzis ir izlēmis nodarboties ar seksu, tad ir arī spèjīgs pieņemt lēmumu par bērnu. Nav jau vairs zīdainis.

Nezinu. Nav man bērnu. Grūti pateikt, ko darītu šādā situācijā. Bet šaubos, vai spiestu kaut ko darīt/nedarīt.

Nav pareizas atbildes uz šādu jautajumu. Kas vienam der, otram neder. Jāņem vērā entie faktori, kuri šeit nav minēti, lai varētu objektīvi diskutēt. Tādēļ šķiet muļķīgi teikt vai tas ir stulbi vai ne, jo katrs spriež pēc sevis, pēc saviem apkārtējiem faktoriem. Varbut mes izaudzinasim bernu laimigi kopā, bet kaimiņiene galā netiks, tada situācijā. Ej nu izspried, kuram bija taisniba.

"Liktu veikt abortu", "ļautu paturēt", "neļautu veikt abortu"... Mīļās dāmas, kas šī par leksiku? Tie tak ir jūsu (hipotētiskie) bērni - atsvišķi cilvēki, ar savu jūtu pasauli, savu dzīvi un savu ķermeni par ko mēs runājam, nevis lupatu lelles. Es ceru, ka jums un jūsu meitām tā nekad negadīsies, jo vienīgais pieaugušais un jēdzīgais risinājums, kas ilgtermiņā nebojā attiecības, ir būt blakus, atbalstīt, mīlēt un ieklausīties, ko tas jūsu jaunietis vēlas pats. Tas attiecas arī uz dēlu mātēm, ja kas ;-)

Audzinātu vēl vienu bērnu.

Jā, es, visticamāk, arī. Abortu noteiktu neļautu veikt.

Neliktu un nespiestu, bet mudinaatu tomeer uz abortu. Shaadaa vecumaa meitene pati veel ir beerns un neatbalstu, ka beerniem dzimst beerni.

Man jau liekas, ka superlabi, paklausīgi un apzinīgi BĒRNI ar seksu nenodarbojas.

Bērni tas ir mums, mammām, jaunieši tā neuzskata.

Ne, nelautu taisit abortu. Ir jamacas uznemties atbildibu .

Tas būtu viņas lēmums, es atbalstītu jebkurā gadījumā .... :) Ar varu es bērnam nevaru pavēlēt un uzspiest savu viedokli...

Es nedomāju, ka varu likt otram cilvēkam (vienalga, ka manam hipotētiskajam bērnam) pieņemt tādus lēmumus.

Neuzskatu, ka man ir tiesibas kautko noteikt un pavelet, kur nu vel piespiest. Protams savu viedokli daritu zinamu, dotu padomus, bet necenstos vinjaa iebarot pareizo riiciibu.

Neko nespiestu un nemoralizētu. Ja vēlētos paturēt-atbalstītu un palīdzētu, ja gribētu abortu-palīdzētu atrast "labu ārstu" un atbalstītu. Tā būtu tikai viņas pašas izvēle.

Piekrītu!
Ļautu pašai izvēlēties. Ja bijusi tik pieaugusi un sapratusi, ka liekas gultā ar čali, tad arī lai pati pieņem lēmumu ko darīt ar bērnu. Jā, varbūt skarbi skan, taču teikt, ka es kategoriski neļautu taisīt abortu, nekad neteiktu - galu galā, tas, ka viņa ir mana meita, nenozīmē, ka man ir kontrole pār cilvēka dzīvi.

Man jau liekas, ka superlabi, paklausīgi un apzinīgi BĒRNI ar seksu nenodarbojas.

preachers daughter syndrome

Nekādā gadījumā neuzspiestu savu viedokli. Lai pati izlemj. Patiesībā pat neuzskatu, ka bērns tik agrā vecumā ir kaut kas slikts, ja meitene pati par sevi ir tīri sakarīga. Atceros, ka paralēlklasēs bija pāris meitenes, kurām jau pamatskolā bija bērns. Godīgi sakot, ļoti sakarīgas mātes sanākušas, labi mācās, paralēli piestrādā un viss ir ļoti jauki. Meitenei ir tiesības pašai lemt, ko darīt.

Interesanti tas, ka reāli jau ne jau tikai meitai ir tas bērns, cik man zināms bērnu rada divi cilvēki.. Pie tam, ja ir kaut jauns, bet tajā mirklī mīlošs pāris, tad ko - vienīgajām teikšana ir 15-17 topošajai māmiņai un viņas mātei?

Tatad - no citas puses - Ja jums būtu 15-17 gadīgs dēls, kura meitene ir stāvoklī, kā jūs reaģetu uz šādu situāciju?

Grūtniecība 15,16 gadu vecumā, jau ir liela mācība. Neuzskatu, ka man meita būtu jāterorizē par to, ko vairs neizlabot. Tas situāciju neizmainīs. Atbalstītu savu bērnu, kura puncī aug mans mazbērns, cik vien iespējams. Katrā ziņā, ja meita iekritusi, tā ir tikai mana vaina, ka neesmu iemācījuso meitai tādas lietas. Ne par savām kļūdām man viņu bārt.

+++

Pie tam, ja ir kaut jauns, bet tajā mirklī mīlošs pāris, tad ko - vienīgajām teikšana ir 15-17 topošajai māmiņai un viņas mātei?

Tas tik vēl trūka, lai par jaunās sievietes ķermeni lemtu džeks un viņa māte.

Tatad - no citas puses - Ja jums būtu 15-17 gadīgs dēls, kura meitene ir stāvoklī, kā jūs reaģetu uz šādu situāciju?

Liktu strādāt pēc skolas, lai palīdzētu bērna uzturēšanā. Cik personīgi iesaistītos, grūti pateikt, atkarīgs no apstākļiem, bet neļautu puisim uzvesties tā, ka nekas nav bijis, neko nezina.

Ja dēls, tad, ja meitene un viņas vecāki izlemtu, ka bēŗniņš nāks pasaulē, atbalstītu un palīdzētu, cik varētu un cik ļautu.

Es domāju, ja jau gadītos 15-17 gados ieņemt bērnu, tad jau arī būtu tik daudz prāta, lai lēmumu pieņemtu pati. Atbalstītu un palīdzētu, kā vien spētu.

Tatad - no citas puses - Ja jums būtu 15-17 gadīgs dēls, kura meitene ir stāvoklī, kā jūs reaģetu uz šādu situāciju?

Arī šādā situācijā uzskatu, ka lēmums jāpieņem meitenei, ja viena nevar, tad ar savu mammu. Neskriešu viņu atrunāt un pa vidu nejaukšos. Es vispār uzskatu, ka tas ir tikai un vienīgi sievietes lēmums. Vīrietis var ieteikt, izteikt savu vēlmi, bet viņš nav noteicējs. Viss ir meitenes rokās.