Esmu bijusi tādās attiecībās. Divus gadus biju kopā ar vīrieti, kurš savos 30 gados joprojām nebija sapratis kā dzīvot. Toreiz, kad tik tikko bijām iepazinušies, uz acīm bija rozā brilles, pēc tam laikam domāju, ka būšu tā lielā glābēja, kura spēs viņam iemācīt dzīvot. Viņš dzīvoja kabatas izmēra istabā komunālajā dzīvoklī, darbus mainīja kā zeķes utt., bet es domāju, ka spēšu viņam palīdzēt. Divus gadus nomocījos, nez kādā mistiskā veidā pacietu regulāro piedzeršanos, taču reiz nervi neiztur. Tā arī toreiz - sapratu, ka negribu sev blakus alkoholiķi, cilvēku, kuru dzīvē neinteresē izaugsme, kuram nav mērķu, plānu nākotnei. Protams, arī teica, ka nodzersies un izdarīs pašnāvību, taču, lai cik ļauni tas neizklausītos, es tobrīd domāju tikai par sevi, savu dzīvi un to, ka man būs labāk bez tādām attiecībām, kuras ved nekurienē. Tagad, cik zinu, viņš nesen nosvinēja savu 33 dzimšanas dienu, kaut kur haltūrē un dzīvo kopā ar mammu.
Iesaku domāt tikai par sevi, ne to, ko teiks vai domās citi. Nesabojā savu jaunību un labākos gadus, mokoties ar cilvēku, kurš alkoholu mīl vairāk par visu citu. Mēs visi esam pelnījuši to labāko, nepazudini sevi attiecībās, kuras sevi jau sen kā izsmēlušas!
Veiksmi! :)