Bērns pirms laulībām

Paldies! :)

Manuprāt, ir pilnīgas muļķības tas, ka ja vēlies kāzas vai bērnu, tad par to ir jārunā, kamēr tas notiks!
Mums ar vīru uznāca vienlaikus liela vēlme pēc bērniem, laikam bijām gatavi. Bet nu līdz censonēšanai netikām, jo vīrs mani bildināja. Tad nu mums sanāca secīgi - vispirms kāzas un pēc tam bebis. Bet ne vienu, ne otru mēs neuzspiedām viens otram, tā vienkārši loģiski notika.

Man nekad nav bijis svarīgi vispirms kāzas un tad bērns.

Bet bērns likās normāls attiecību solis - virzība uz priekšu, kā arī abi vēlējāmies un bijām tam gatavi.

Vēl tas, ka man gribējies vienmēr kāzas, bet nebija naudas, vismaz ne nauda, lai iztērētu kāzām, jo labi dzīves apstākļi bija primārie, tāpēc iekrāto naudu ieguldījām un iegādājāmies sev labu dzīvesvietu, kur ne tikai sev, bet arī bērnam būtu labi.

Tāpēc tā sanāca, jo kāzas pa lielam būtu tikai lieka naudas izmešana, jo pa lielam jau neko nemainīs mūsū dzīvēs.

Tomēr kāzas gribējās un beidzot, pēc 8 gadu kopā būšanas, bērna un īpašuma, arī man būs kāzas, lai gan tiešām jau vairs necerēju sagaidīt. :)

Gabija Ne visi cilvēki ir vienādi un nav jau runa par uzspiešanu, bet gan vienkāršu parunāšanu par to lai uzzinātu partnera domas par to un varbūt arī plānus.

Ir gana daudz vīrieši kuriem ja neko nekad neierunāsies par kāzām un bērniem, ne draudzene, ne arī radi un draugi tad tā arī nekad tas vīrietis uz savu galvu neaizdomāsies to darīt.

Kāzas ir tikai formalitāte. Jā, protams, gribētu precēties, bet kāda gan starpība vairs kāzām, ja jau gandrīz visām ir sekss pirms kāzām? Manuprāt, precēšanās nozīme ir nedaudz zudusi. Tad ķipa, ja nav bērna, tad neviens neredz, ka nav seksa :D Tad kāda gan starpība, kad ir bērns.

Miss Joker, nu nezinu. Man lielākā daļa pazīstamo vīriešu ar stabilām attiecībām, esot tajā vecuma posmā, kad apkārt visi precas, paši gribot negribot aizdomājas par to.
Atkarīgs tikai no pašu vēlmes un cilvēka blakus.

Gabija Nu bet redz, viņi arī tiek ietekmēti jo viņiem apkārt visi to dara, a ja viņiem šādi apstākļi apkārt nebūtu, tad arī nemaz nedomātu par to kamēr kāds nesāktu to pieminēt.

Jautājums jau ir par to, kā vīrietis var būt gatavs tik lielai atbildībai kā bērns no konkrētās sievietes, pirms ir uzņēmies atbildību ņemt šo sievieti par sievu. Tas nav loģiski.
Ja abi nolemj bērniem pirms kāzām, tā ir pavisam cita lieta. Bērni pirms kāzām tiešām mūsdienās vairs nav nekāds kauna traips, tas tā kā skaidrs.

Vīrietim nav tāda loģika kā sievietes, viņam ir labi tā kā ir un ja neprec, tad tas nenozīmē, ka nevēlas būt kopā, jo bērna radīšana jau vien pierāda jūsu attiecību stiprumu.

Kā arī iespējama slikta pieredze - apkārt esošo, ģimeņu piemēri nerada pārliecību, ka kāzas nozīmē attiecību noturību, tāpēc neprec.

Tie var būt miljons iemesli vai pilnīgi neviens, kas liedz vīrietim precēt, jo lielākajai daļai labi tāpat, tad kāpēc lieki izdevumi nepieciešami.

Man tas liekas ļoti dīvaini, ka vīrietis bērnu grib, bet precēties ar savu draudzeni negrib.(t) Skumji.
Manā draugu lokā arī tā bija, bet tur bija finansiālas problēmas, gribēja smalkas kāzas, bet saprata, ka tad viņiem būtu jākrāj nauda gadiem, tāpēc uztaisīja bērnu, sarakstījās zagsā un viss. Nekas jau cits neatlika, jo vecums arī spieda un gaidīt vēl 5 gadus bērnu negribēja.

Katrs jau dara kā uzskata par pareizu, bet man absolūti nebūtu pieņemami bērns pirms laulībām. Un man nebūtu vajadzīgs tāds vīrietis, kas nevēlas mani precēt, bet bērnu grib.

Tie var būt miljons iemesli vai pilnīgi neviens, kas liedz vīrietim precēt, jo lielākajai daļai labi tāpat, tad kāpēc lieki izdevumi nepieciešami.

Kas tas par vīrieti, kas izdomās miljons iemeslu tikai, lai nebūtu jāprecās un lai varētu ignorēt savas sievietes lielāko vēlēšanos? Normālam vīrietim pirmajā vietā būs savas mīļotās sievietes vēlmes nevis savs egoisms un viņš viņas dēļ izdarīs visu, pat apprecēs, kaut arī tas nebūs viņa dzīves lielākais sapnis.

Kas tas par vīrieti, kas izdomās miljons iemeslu tikai, lai nebūtu jāprecās un lai varētu ignorēt savas sievietes lielāko vēlēšanos? Normālam vīrietim pirmajā vietā būs savas mīļotās sievietes vēlmes nevis savs egoisms un viņš viņas dēļ izdarīs visu, pat apprecēs, kaut arī tas nebūs viņa dzīves lielākais sapnis.

jā, arī šim es piekrītu, pašai tā nācies domāt.

BET, es spēju saprast arī vīriešus un tiešām zinu, ka kāzas pa lielam neko nemaina, tikai naudas izmešana pasākumam, kuru pa lielam grib sievietes, bet tā domā vairums vīriešu, tāpēc bieži vien ir arī viņi jāsaprot, nevis jābūt egoistēm. Jo brīžiem vajadzīgs tikai laiks, bet sievietēm arī nav jāklusē par savām vēlmēm, jo vīrieši jau domas nespēj nolasīt.

Es arī esmu draugu nostādījusi fakta priekšā - vispirms kāzas, tad bērni. Punkts.

Jā, zinu tādus gadījumus, pati no tāda esmu, neredzu tur neko briesmīgu, mani vecāki tā arī neapprecējās, neskatoties uz to, ka ilgi bija kopā. Nekādas problēmas tas viņu dzīvē neradīja. Nezinu vai tādēļ vai kā, bet man arī nav nekāda standarta domāšana - kāzas un tad bērns. Abejādi var būt gan labi, gan slikti. Es pati zinu visādus gadījumus, bet par tiem nedomāju tādā līmenī kā pareizi vai nepareizi, katram sava dzīve.

Naudas izmešanas pasākums - kā man riebj šāds teiciens, ja runa ir par kāzām. Kā vispār var tā teikt?? Ok, vienīgi tad, ja sievietei primārais ir balle un vispār viņa ir tendēta uz vīrieša naudas tērēšanu (bet nu arī - nevajadzēja tad tādu mamzeli ņemt) vai arī vecis ir skopulis.
Dažreiz tāda sajūta, ka normāli domājošas sievietes saklausījušās st. veču runas par šo "nevajadzīgo padarīšanu" un turpina kladzināt to tālāk, lai gan, manuprāt, sievietēm vajadzētu būt laulību pusē.

Ja gadās iekrist un bērns ir neplānots pirms kāzām, tad tas šķiet saprotami, ka ar punci negribas precēties.
Bet apzināta bērna plānošana pirms kāzām man arī nav skaidra. Bet varbūt tas tāpēc, ka man vēl līdz šim bērnus nav gribējies, ja būtu baigais bērnu cilvēks, varbūt domātu citādāk.
Jebkurā gadījumā nevienu nenosodu. Draugu un paziņu lokā ir vairāki zināmi pāri ar bērniem, kas nav precēti. Kamēr tas apmierina viņus abus (!), tikmēr lai jau dara kā grib!

Normālam vīrietim pirmajā vietā būs savas mīļotās sievietes vēlmes nevis savs egoisms un viņš viņas dēļ izdarīs visu, pat apprecēs, kaut arī tas nebūs viņa dzīves lielākais sapnis.

Un kurā brīdī vīrietis, no cilvēka, kuram ir savi uzskati un vēlmes, kļuva par sievietes vergu un vēlmju piepildījumu? Kur paliek vīrieša vēlmes?

Par nauda izmešanu nav man vecis smadzenes sapūderējis. :D Pašai sava galva uz pleciem, bet vienmēr esmu tā domājusi, jo citas prioritātes bijušas vienmēr pirmajā vietā, taču tā kā kāzas gribas, tad būs vien nauda jāizmet, tāpēc gribu pēc iespējas lētāk, bet tas tā pat neizdodas. Ar to esmu samierinājusies, ka nauda jāizdod, jo es gribu balli, savādāk pat 'pietiktu tikai ar max 150 eiro - sarakstīšanas plus gredzeni, bet stulbais sapnis par kāzām un balli liek izdot vairāk naudu.

Un arī kāzas ir tikai līgums, kas atvieglo pēc tam mantas sadali vai 'piešķir dažas tiesības, kuras man vajag, tāpēc gribu but sieva, jo ķēpāties ar daudziem līgumiem un notāru sanāk tas pats brīžiem, kas uzrīkot kāzas. ;) savādāk laikam dzīvotu mierīgi. :D

Par to, ka vīrietim jāpiekāpjas savas sievietes vēlmēm, ja jau tik traki mīl.. Man noteikti negribētos tādas kāzas, uz kurām man vīrietis būtu jāpierunā. Un kuras gribētos tikai man. Man laikam laimējies iet tikai uz tādām kāzām, kur vīrieši ir šķituši tiešām priecīgi precēties un bildinājuši savas sievietes pēc pašu iniciatīvas. Tā kā, jā, ja nopietni nepieciešamas tās laulības bērna dēļ, tad nu jāsarakstās vienkārši un miers. Bet tērēt tūkstošus kāzām, kuras grib tikai sieviete? Nu, man tas neliekas prātīgi ne no vienas puses.