spoki -stastam! 2

Un man dažas reizes ir bijusi miega paralīze. Parasti, kad to sajūtu, liekas ka kāds sēž virsū, liekās ka apkārt moski,nevaru pakustēties, bet nu kustinu pirkstu, tad roku, un tad pavisam pāriet. Tad pirms kāda laika dabūju kaķi, un tagad vienu nakti pamodos un sapratu, ka atkal miega paralīze iestājusies, liekas, ka kāds sēž virsū un viss pārējais. Un mans kaķis uzreiz atskrēja un apguulaas man virsū, un viss uzreiz pazuda. :) nezinu vai kaķi to jūt, vai viņa vienkārši sajuta ka man kautkas nav labi, bet nu. :)

Šitos stāstiņus vakarā man nevajadzētu lasīt. Esmu bailīga. :-D

Krikstiine, es esmu kautko līdzīgu lasījusi arī kautkadaas latviešu spoku grāmatās, tāpēc saku, ka pašai tas liktos kā sviests, bet viņa man daudz tādus spocigus stastinus stāstījusi. :D

Zelta black es saņēmos un aizgāju izslēgt, bet viss notika gaismas ātrumā :D

Es redzu savādas lietas, kad tuvojas drīza nāve :)

man, laikam, arii vienreiz bija miega paraliize. Es gulju un juutu, ka kkas leekaa man pa kaajaam, nu taa riktiigi aardaa. Man ir mazs suns un domaaju,ka vins, es veel nolamaajos, pieceelos seedus un suns vispar guleja otraa istabas malaa, savaa gultinjaa. Vins reali nevareja tik atri aizskriet un izlikties,ka gulj.

UP! Interesanti palasīt :D Pats gan ar spokiem neesmu saskāries un labi ka tā :D

nv spoku stasts, bet spocigi tik un ta :D

Mamma parsvara dzivo viena. kadu laiku atpakal dzivokli gadijas tadas divainas aktivitates - atnakot no darba redz, ka trauku mazg. suuklis ir virtuves vidu (kas nekadi pats tur nevar aizlekt), vai gludeklis ir ieslegts, un pat ari durvis vienreiz bija vala (un pilnigi drosi varu teikt, ka gludekli ieslegtu neatstatu, un durvis vienmer aizsledz). Vina ieminejas daudzenei par sim lietam un vina uzreiz to uztvera, ka bridinajuma signalus. Teica, lai nomaina sledzeni, atslegas. ari ieteica izstaigat visus sturus ar baltu sveci un vel skaitit kaut ko (no kada sveta avota visticamak), svece noduumoja, tumsi sveki paradijas. bet kops tas proceduras nekas divains vairs nav gadijies.

Var buut taa , ka deelj sliktas auras nav iespeejams aizmigt? Man taa ir laukos, izskaidrot arii to nevaru, bet kaa jaapaliek tur , tad viss, aizmigt tikai var ar kaadu tresho stundu.

Lesly varbut aadere?

Lesly varbut aadere?

Jā, es arī to pašu gribēju pieminēt.. Zinu gadījumu, ka cilvēks ir pat kritis ārā no gultas, ne tikai nevarējis aizmigt, jo, izrādās, uz āderēm gulēja..

Nee, kkas cits pie vainas domaaju.

Man bija ned. nogalē bailīga pieredze. Aizbraucu pie vecākiem un jauno māju, vakarā aizgājām uz pirtiņu. Vecāki jau aizgāja uz māju atpakaļ, es vēl paliku pirtsmājiņā žurnālus pašķirstīt, vēl pasildīties.
Kad atdzisu, aizgāju uz wc, un tad iekšā pirtiņā pasildīties. Sēžot pirtī, tur stikla durvis pirtij, un visa priekšā esošā siena no stikla, skats uz dīķi utt, bet nu tumsā spocīgi, jo pats sēdi gaismā un neko neredzi laukā. Mazliet neomulīgi jau tā, bet tad pēkšņi sākās trokšņi. Troksnis tāds, ka kāds blakus telpā palaiž ūdeni, tā skaņa, kad pa trubām tek ūdens strauji. Sākumā chill - ok, saprotams, pildās pēc nolaišanas ūdens tvertne wc. BET, tā skaņa sākas, pēc 1-2 sek beidzas. Un tad atkārtojas pēc vēl kkādas minūtes. Reāli, sajūta, ka kāds tur stāv pie izlietnes un virina krānu vaļā-ciet. Baisi. Kopumā kādas reizes 20.
Un TAD dzirdu soļus no tās puses, kur tās stikla durvis, no pagalma puses, kur neko nevar redzēt, vnk tuvojas, es jau pārbijusies no tās krāna skaņas, un sēžu visa tāda sasvīdusi pārbijusies pirtī un neredzu, kas nāk lieliem soļiem.

Viss atrisinājās labi - atnāca tēvs man pakaļ, lai es nesabītos viena esot, jo izrādās, ka tur vnk tas wc tā jokaini pildās, bet nekad līdz šim tur nebiju bijusi tādā klusumā, tāpēc nebiju pamanījusi :D Bet reāli pie rokas tēvam gāju atpakaļ uz māju ar visu pirtscepuri, itkā pieaugusi saprātīga sievete, bet nu tas bija bailīgi.

Lesly , iečāpo baznīcā, nopērc svecīti un paņem nedaudz svēto ūdeni. Izstaugā ar sveci visus stūrus, ja sprakšķ, tad tiešām slikta aura, un izšļaksti nedaudz svēto ūdeni katrā stūrī. Pilnam komplektam vari izmazgāt istabu ar sālsūdeni.

Man bija gadījums pagājušajā ziemā, darbā! Strādāju spēļu zālē, plkst 3 naktī bija apmēram, klientu zālē nebija.. Ienāca vecs opītis, sasveicinājās un aizgāja spēlēt aparātu. Spaidu telefonu, ik pa laikam paskatos monitorā(kameras) šis tur sēž, pēc pāris min skatos atkal kameras un viņa nav, nekur:-O domāju varbūt uz tualeti aizgāja un nedzirdēju, nu ok, gaidu! Paiet min 5 neviens nenāk no tualetes, aizgāju pārbaudīt vai viss ok, tualetē neviena nav, es jau nobijusies,pārbaudīju katru kaktu zālē, visur kur vien iespējams izstaigāju un nav viņa! Nu ok, domāju nogurusi, ka nedzirdēju kā viņš pa durvīm iziet, kaut vai verot durvis vaļā skaļš zvaniņš ir, kuru nav iespējams nedzirdēt! Sāku tīt kameru ierakstus, skatos kā viņš ienāk un aiziet apsēsties pie aparāta, skatos, skatos.. Šis pieceļās un nāk uz manu pusi, tur ir vienīgā vieta, kur kamera neķer.. Un viss, nav vairs nevienā kamerā viņš, vnk izgaist:-O pārskatījos ntās reizes visu kameru ierakstus un pa durvīm viņš neizgāja. Pārbijos ne pa jokam, domāju, ka sajukusi prātā

Teksts aprāvās... Īsumà, ierakstus noskatījās kolēģi, domāju, ka es viena prātā sajukusi, bet tie ar šokā, nesaprata kur viņš varēja pazust! Nezinu kas tas viss bija, bet tas bija riktīgi baisi, ļoti grūti bija saņemties uz nakts maiņām pēc šitā

Negribas baigi gari rakstīt, nu, tad īsumā.

Ar māsīcu bijām mazas, man ~ kādi 10, viņai 12 gadi. Kamēr ome dārzā aiz mājas, mēs vienas pašas mājā spēlējāmies. Vienu brīdi mana māsīca saka, ka viņai liekas, ka kāds mūs novēro. Pēc mirkļa pa logu itkā kāds ar kaut ko iemeta, ļooti spēcīgi, bet logs gan palika vietā, brīnumainā kārtā. Mēs, protams, pamukām zem galda, sēdējām aizvērtām mutēm, trīcošām kājām, līdz ome ienāca.

Tieši zem tās istabas logiem omei auga cidoniju krūms. Pēc tiem triecieniem cidonijas mētājās zem loga. Neviens mums neticēja, pēc tam vienīgi brālēns, kurš redzēja, ka no krūmiem lido cidonijas tieši mūsu logā. Beigās jau visi ticēja, jo redzēja, ka patiešām lido cidonijas. Triecieni bija ļoti spēcīgi, mēs jau gaidījām, kad sāks birt logi ārā, bet tā nenotika. Viss notikai tikai pa to telpu logiem, kur atradās cilvēki. Ome paaicināja mācītāju, mācītājs apstaigāja gar māju ar sveci un viss beidzās pēc pāris dienām.
Pat tagad atceroties tās sajūtas, uzmetas zosāda.:-|

Man atkal pagājušo nedēļu bija baiss notikums. Vienmēr ir bijis bail vienai palikt dzīvoklī, tāpēc guļu ar ieslēgtu gaismu, tas tā.
Vienu nakti izgāju no vannas istabas, neaiztaisīju kārtīgi durvis ciet un aizgāju uz virtuvi un vannas istabas durvis aizcirtās, nodomāju - okei, ganjau caurvējš. Pēc tam atkal gāju uz vannas istabu, šoreiz durvis aiztaisīju kārtīgi ciet, lai man nesanāktu atkal sabīties. Ielīdu gultā zem segas, sēdēju mierīgi pie datora, kad atkal vannas istabas durvis tā kā aizcirtās. Tad gan samīzos riktīgi. Jo durvis jau bija kārtīgi aiztaisītas un nekāda caurvēja dzīvoklī nebija. Mēģināju mierināt sevi un atrast loģisku izskaidrojumu, bet neko tā arī neizdomāju.

Vienu reizi ap kādiem 4 no rīta piegāju pie loga, nebija ne pārāk tumšs, ne pārāk gaišs un redzu, ka maza meitene skatās pretī. Dzīvoju pirmajā stāvā un tas bija baisi. :D