Man bija ned. nogalē bailīga pieredze. Aizbraucu pie vecākiem un jauno māju, vakarā aizgājām uz pirtiņu. Vecāki jau aizgāja uz māju atpakaļ, es vēl paliku pirtsmājiņā žurnālus pašķirstīt, vēl pasildīties.
Kad atdzisu, aizgāju uz wc, un tad iekšā pirtiņā pasildīties. Sēžot pirtī, tur stikla durvis pirtij, un visa priekšā esošā siena no stikla, skats uz dīķi utt, bet nu tumsā spocīgi, jo pats sēdi gaismā un neko neredzi laukā. Mazliet neomulīgi jau tā, bet tad pēkšņi sākās trokšņi. Troksnis tāds, ka kāds blakus telpā palaiž ūdeni, tā skaņa, kad pa trubām tek ūdens strauji. Sākumā chill - ok, saprotams, pildās pēc nolaišanas ūdens tvertne wc. BET, tā skaņa sākas, pēc 1-2 sek beidzas. Un tad atkārtojas pēc vēl kkādas minūtes. Reāli, sajūta, ka kāds tur stāv pie izlietnes un virina krānu vaļā-ciet. Baisi. Kopumā kādas reizes 20.
Un TAD dzirdu soļus no tās puses, kur tās stikla durvis, no pagalma puses, kur neko nevar redzēt, vnk tuvojas, es jau pārbijusies no tās krāna skaņas, un sēžu visa tāda sasvīdusi pārbijusies pirtī un neredzu, kas nāk lieliem soļiem.
Viss atrisinājās labi - atnāca tēvs man pakaļ, lai es nesabītos viena esot, jo izrādās, ka tur vnk tas wc tā jokaini pildās, bet nekad līdz šim tur nebiju bijusi tādā klusumā, tāpēc nebiju pamanījusi :D Bet reāli pie rokas tēvam gāju atpakaļ uz māju ar visu pirtscepuri, itkā pieaugusi saprātīga sievete, bet nu tas bija bailīgi.